Gaidāms, ka šogad hadžā – islāmā ikgadējā svētceļojumā uz svēto pilsētu Meku – piedalīsies vairāk nekā divi miljoni cilvēku no 160 valstīm. Piektdienas pēcpusdienā Mekā bija ieradušies jau 1,6 miljoni svētceļnieku no ārvalstīm.

Pēdējo reizi tik daudz svētceļnieku Mekā sapulcējās 2019.gadā. Sekojošajos gados svētceļnieku skaits tika pamatīgi ierobežots Covid-19 pandēmijas dēļ.

“Šogad mēs pieredzēsim lielāko hadžu vēsturē,” prognozēja kāda Saūda Arābijas amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.

Hādžs sākās šorīt ar rituālu gājienu apkārt Kābai, un četru dienu laikā svētceļnieki veiks vairākus rituālus Mekā un tās apkārtnē.

Hādžs ir piektais un pēdējais no islāma pīlāriem un tiek uzskatīts, ka ikvienam musulmanim vismaz vienu reizi dzīvē ir jādodas šajā svētceļojumā.

Svētdienas naktī svētceļnieki dosies uz Minu, kas atrodas aptuveni piecus kilometrus no Mekas Lielās mošejas, bet svētceļojuma kulminācija būs Arafata kalnā. Musulmaņi uzskata, ka tieši tur islāma pravietis Muhameds teica savu pēdējo sprediķi pirms vairāk nekā 14 gadsimtiem.

Hadžs ik gadu ir nopietns pārbaudījums Saūda Arābijas drošības dienestiem un svētceļojuma laikā ne reizi vien notikušas traģēdijas, tai skaitā 2015.gadā, kad pūlī tika sabradāti līdz 2300 cilvēku.

Svētceļnieku izturību pārbauda arī karstums, šoreiz gaisa temperatūrai pietuvojoties 45 grādiem pēc Celsija. Saūda Arābijas varasiestādes paziņojušas, ka svētceļojuma laikā dežūrēs vairāk nekā 32 000 veselības aprūpes darbinieku, lai palīdzētu cilvēkiem, kas guvuši karstuma dūrienus, atūdeņojušies vai pārguruši.

Hadža laikā visas viesnīcas Mekā ir pārpildītas, un svētceļojums ik gadu ienes Saūda Arābijai miljardiem dolāru.