Ukrainas mediji nedēļas nogalē ziņoja, ka Ukrainas raķešu uzbrukumā Krievijas okupētajai teritorijai pie Doneckas 3.oktobrī nogalināti seši Ziemeļkorejas karavīri.

Dienvidkorejas aizsardzības ministrs Kims Sonhjuns otrdien likumdevējiem atzina, ka šīs mediju ziņas ir ļoti ticamas.

Turklāt, Ziemeļkoreja, visticamāk, nosūtīs karot uz Ukrainu vēl vairāk karavīru, lai atbalstītu Krieviju, norādīja ministrs. Viņš atgādināja, ka Krievija un Ziemeļkoreja ir noslēgušas savstarpējās vienošanās, kas atgādina militāro aliansi.

Eksperti jau sen apgalvo, ka Krievijas armija pret Ukrainu izmanto raķetes, kas ražotas Ziemeļkorejā. Maskava un Phenjana to, protams, noliedz.

Dienvidkoreja arī secinājusi, ka Phenjana nosūtījusi Krievijai tūkstošiem konteineru ar ieročiem izmantošanai pret Ukrainu.

Ar kodolieročiem bruņotā Ziemeļkoreja pēdējos gados ir pastiprinājusi militārās saites ar Maskavu. Krievijas diktators Vladimirs Putins jūnijā apmeklēja Phenjanu, kur tikās ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu un parakstīja savstarpējās aizsardzības līgumu.

Analītiķi pieļauj, ka Ziemeļkoreja, pastiprinot artilērijas un spārnoto raķešu izmēģinājumus un ražošanu, iespējams, gatavojas ieroču sūtīšanai uz Krieviju.

ANO sankcijas aizliedz Ziemeļkorejai veikt jebkādus izmēģinājumus, izmantojot ballistiskās tehnoloģijas. Taču Maskava martā izmantoja savas veto tiesības ANO Drošības padomē, lai faktiski pārtrauktu ANO veikto pārkāpumu uzraudzību.

Paredzams, ka Ziemeļkoreja šonedēļ atcels 1991.gadā parakstīto nozīmīgo Korejas starpvalstu nolīgumu, Kimam oficiāli atzīstot Dienvidkoreju par ienaidnieku.

Maskava un Phenjana ir sabiedrotās kopš komunistiskās Ziemeļkorejas dibināšanas pēc Otrā pasaules kara, un attiecības abu valstu starpā kļuvušas vēl ciešākas kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā.