Austrālijas varas iestādes turpina meklēt vainīgo – lielo balto haizivi, un pēc trešdienas uzbrukuma peldētājiem ir aizliegts atrasties ūdenī, bet lielākā daļa pilsētas pludmaļu ir slēgtas.

Haizivju uzbrukumi Sidnejā ir neierasti, jo pilsētas tuvumā esošajos ūdeņos jau sen uzstādīti norobežojoši tīkli un citi haizivis atbaidoši līdzekļi.

Jaundienvidvelsas štata valdība paziņojusi, ka tās haizivju eksperti, pamatojoties uz kāda aculiecinieka video, secinājuši ka vainīgās lielās baltās haizivs garums ir vismaz 3 metri. Citi aculiecinieki liecinājuši, ka haizivs uzbrukums bijis nežēlīgs.

“Cilvēks bija ūdenī, kad tam piepeldēja klāt haizivs, kas vīrietim uzbruka vertikāli,” izdevumam “Nine News” pastāstīja Kriss Linto. “Mēs dzirdējām kliedzienu un pagriezāmies, izskatījās, ka ūdenī ir iegāzusies automašīna – bija lielas šļakatas, un tad redzējām haizivi.”

Savukārt kāds makšķernieks redzējis, ka peldētājs tiek pavilkts zem ūdens. “Tas bija šausmīgi. Es drebēju. Es turpinu vemt. Tas ir ļoti, ļoti satraucoši,” viņš sacīja telekanālam “ABC News”.

Varas iestādēm divas stundas pēc uzbrukuma izdevās izcelt no ūdens bojāgājušā ķermeņa daļas.

Štata parlamenta deputāts Maikls Deilijs sacīja, ka vietējie iedzīvotāji ir satricināti par šausminošo incidentu. “Cietušais pludmalē bijis pastāvīgs viesis, kurš šajos ūdeņos peldēja gandrīz katru dienu. Šī ir skaista diena vienā no Sidnejas skaistākajām pludmalēm, taču virs mūsu kopienas ir nostājies tumšs mākonis,” viņš teica.

Traģēdija, neskatoties uz aizsardzību
Viens no aktuālajiem jautājumiem, saistība ar traģēdiju ir par to, kā haizivs izslīdēja cauri izveidotajiem aizsardzības līdzekļiem.

Jaundienvidvelsas štatā pastāv haizivju uzbrukumu seku mazināšanas programma, kas tiek uzskatīta par modernāko pasaulē.

Sidnejas pludmales jau gandrīz gadsimtu ir norobežotas ar tīkliem. Vasarā, kad nedēļas nogalēs pludmalēs ir īpaši daudz atpūtnieku, virs ūdens lido droni un helikopteri, kas vēro, vai krastam netuvojas haizivis. Ja tās tiek pamanītas, atskan brīdinājuma sirēna un glābēji pavēl cilvēkiem pamest ūdeni.

Varas iestādes arī īsteno plašu haizivju marķēšanas programmu, kurā visvairāk apdraudētajām haizivju sugām – tīģerhaizivīm, buļļu haizivīm un lielajām baltajām haizivīm – spurām ir piestiprināti raidītāji.

Varas iestādes lielākoties meklētās haizivis atrod dažu dienu laikā. Kad plēsēji nonāk tīklos, tie tiek marķēti un pārvietoti apmēram kilometru tālāk no krasta.

Ja agrāk šādas haizivis atrašanas gadījumā parasti tika nogalinātas, tad mūsdienu sabiedrībā nav lielas vēlmes plēsējam atņemt dzīvību, bet atbildīgās amatpersonas pagaidām nav atklājušas, kāds liktenis sagaida šo peldošo slepkavu.

Liela vērība tiek pievērsta pludmales apmeklētāju izglītošanai. Biežākie padomi ir nepeldēties rītausmā vai krēslā, palikt krasta tuvumā, peldēties starp īpaši izvietotajiem karogiem un izvairīties no makšķerēšanas vietām.

Haizivis ir daļa no pludmales kultūras, un daudzi austrālieši atzīst, ka došanās ūdenī vienmēr saistās ar zināmu risku.

Tomēr cilvēka un haizivju saskarsme ir reta, lai arī ūdenī jebkurā laikā atrodas tūkstošiem haizivju. Austrālijā uzbrukumi parasti notiek siltākajos vasaras mēnešos (no decembra līdz februārim), kad ūdenī atrodas visvairāk cilvēku.

Austrālijā katru gadu tiek reģistrēti aptuveni 20 haizivju uzbrukumi, no kuriem lielākā daļa fiksēti Jaundienvidvelsā un Rietumaustrālijā. Saskaņā ar statistiku, šogad šajā kontinentā līdz šim reģistrēti četri haizivju uzbrukumi.

Tāpat statistika liecina, ka pēc haizivju uzbrukumiem cilvēki mirst reti. Vairāk nekā gadsimtu ilgās uzskaites laikā Austrālijas haizivju uzbrukumu mirstības rādītājs ir 0,9 – mazāk par vienu cilvēku gadā.