Slovākijas Aizsardzības ministrija bažījās, ka Fico apņemšanās nesūtīt Ukrainai nevienu pašu lodi, attieksies arī uz privātiem līgumiem, taču premjerministrs apliecināja, ka tas tā nenotiks.

“Ja kāds uzņēmums vēlas izgatavot ieročus un kaut kur tos nosūtīt, neviens tam netraucēs,” sacīja Fico, piebilstot, ka viņa apņemšanās attiecas tikai uz Slovākijas armijas noliktavām un valsts materiāliem. Viņš kā savas prioritātes aizsardzības jomā minēja Slovākijas krājumu papildināšanu un pretgaisa aizsardzības stiprināšanu.

Ārlietu ministrs Jurajs Blanārs piebilda, ka Slovākija vēlas palīdzēt atmīnēt Ukrainu.

Tas, visticamāk, nozīmē, ka Slovākijas uzņēmuma “Konštrukta-Defense” plāni kopīgi ar Ukrainu izstrādāt jaunas haubices realizēsies. Arī Slovākijā bāzētais uzņēmums “ZVS Holding” ražo munīciju Ukrainai un plāno divkāršot vai trīskāršot tās ražošanu.

Bijušais Slovākijas aizsardzības ministra vietnieks Marians Majers intervijā medijam “Euractiv” izteicās, ka globālā aizsardzības nozare ir pārāk cieši savstarpēji saistīta, lai politiķi varētu no tās izņemt uzņēmumus.

Kopš stāšanās amatā oktobra beigās Fico valdība pieļāvusi jau vairākas atkāpes no sava solījuma apturēt militāro palīdzību Ukrainai. Tai skaitā Fico atbalstīja Eiropadomes secinājumus, kuros atkārtoti apstiprināti Eiropas Savienības (ES) plāni piegādāt ieročus Ukrainai.

Fico arī uzdeva aizsardzības ministram Robertam Kaliņākam veikt Slovākijas militāro krājumu inventarizāciju. Kaliņāks paziņoja, ka plāno atkārtoti izvērtēt iepriekšējos mēnešos noslēgtos līgumus, norādot, ka daudzi no tiem parakstīti ar “skandaloziem un neizdevīgiem” nosacījumiem.