“Manuprāt, varam būt vienisprātis, ka gadījumā, ja iztērēsim 140 miljardus eiro ieročiem un militāriem izdevumiem, tos nekad neatgūsim. Slovākija nevar paļauties uz militārajiem izdevumiem,” izteicās Fico.

Premjers piebilda, ka Slovākija, kamēr viņš vadīs valdību, nepiedalīsies nekādos juridiskos vai finanšu mehānismos, kuru mērķis ir konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Ziemeļvalstu līderi iepriekš pauduši pārliecību, ka lēmums par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu, lai finansētu palīdzību Ukrainai, tiks panākts ES samitā decembrī.

Pēc EK domām, Eiropā iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus varētu izmantot, lai Ukrainai sniegtu bezprocentu aizdevumus 140 miljardu eiro apmērā. Tie būtu jāizmanto vienīgi militāro iepirkumu finansēšanai.

Tikmēr Beļģijas iestādes ir piesardzīgas pret šo ideju, un Brisele pauž bažas par aktīvu izmantošanas juridiskajām sekām un iespējamo kaitējumu eiro stabilitātei.