Aptaujās starp deviņiem kandidātiem pārliecinošā vadībā ir bijušais premjerministrs un pašreizējais parlamenta spīkers Pēters Pelegrīni un bijušais ārlietu ministrs Ivans Korčoks.

Prokrieviski noskaņotās valdības atbalstītais Pelegrīni aptaujās nedaudz apsteidz liberāli noskaņoto Korčoku, ar kuru viņam visticamāk būs jāsatiekas vēlēšanu otrajā kārtā, kas tiks rīkota 6. aprīli, ja pirmajā kārtā nevienam no kandidātiem neizdosies iegūt vismaz 50% balsu.

Pelegrīni atbalstu paudis premjerministrs Roberts Fico, kurš ne tikai atteicies sniegt Ukrainai militāro palīdzību, bet pat apšaubījis tās suverenitāti un aicinājis panākt vienošanos ar agresorvalsti Krieviju.

Tikmēr Korčoks pauž stingru atbalstu Ukrainai tās cīņā pret iebrucējiem, un viņa nostāja līdzinās pozīcijai, kuru ieņēmusi pašreizējā prezidente Zuzana Čaputova, kas asi kritizē populistisko valdību, taču izšķīrusies nekandidēt uz otru pilnvaru termiņu.

Eksperti uzskata, ka atkarībā no vēlēšanu iznākuma Bratislavas nostāja pret Ukrainu var kļūt vēl nepiekāpīgāka vai arī mīkstināties.

“Pelegrīni uzvaras gadījumā mēs varam sagaidīt valdības pašreizējās nostājas un pašreizējā naratīva tālāku padziļināšanos,” atzīst sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma “Median” politikas analītiķis Mihals Mislovičs.

“Ja uzvar Korčoks, mēs varam vismaz sagaidīt, ka viņš šajā ziņā būs pretsvars valdībai un parlamentam,” sarunā ar aģentūru AFP piebilst Mislovičs.

Tikmēr aptaujas paredz sīvu cīņu. Saskaņā ar pēdējo aptauju, kuru veicis mārketinga pētījumu uzņēmums AKO, par Pelegrīni gatavojas balsot 40% slovāku, kamēr Korčokam atbalstu pauž 38% vēlētāju.

Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu bija pastāvīgi klātesošs visā priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

“Tas ir jautājums, kas lielā mērā šķeļ Slovākijas pieaugušos iedzīvotājus,” atzīst Mislovičs.

To atzinis arī pats Pelegrīni.

“Slovākijas politiskā arēna ir sašķelta starp tiem, kas atbalsta kara turpināšanu par katru cenu, un tiem, kas prasa sākt miera sarunas,” intervijā AFP izteicies prokrieviskās valdības kandidāts. “Es piederu pie pēdējiem.”

Pelegrīni ilgi bijis Fico līdzgaitnieks un nomainīja savu patronu premjera krēslā, kad tas 2018. gadā bija spiests atkāpties pēc masu protestiem, ko izsauca žurnālista Jana Kucjaka un viņa līgavas slepkavība.

Kucjaks centās atmaskot itāļu mafijas sakarus ar Fico vadīto kreisi populistisko partiju “Smer-SD”, kuras biedrs tolaik bija arī Pelegrīni, kas tagad pārstāv paša dibināto partiju partiju “Hlas”, kas joprojām faktiski ir “Smer-SD” filiāle un tikpat lielā mērā ir iesaistīta korupcijā un darījumos ar organizēto noziedzību.

Tikmēr Korčoks asi kritizē Fico aicinājumus uzsākt sarunas ar Maskavas totalitāro režīmu.

“Krievijas Federācija ir samīdījusi starptautiskās tiesības (..). Nedomāju, ka Ukrainai būtujāatsakās no daļas savu teritoriju, lai panāktu mieru,” sarunā ar AFP uzsvēris opozīcijas atbalstītais kandidāts.

Korčoks ir karjeras diplomāts un savulaik pārstāvējis Slovākiju ASV, Vācijā un Šveicē.

“Mums pirmais priekšnoteikums, lai varētu sākt runāt par šī kara miermīlīgu risinājumu, ir Ukrainas skolu un slimnīcu apšaudes pārtraukšana ar [Krievijas diktatora Vladimira] Putina raķetēm,” norādījis Korčoks.

Lai gan viņš startē kā neatkarīgais kandidāts, Korčoku atbalsta opozīcijas partijas, kuras uzskata, ka Pelegrīni uzvaras gadījumā tiks apžēloti par korupciju notiesātie pašreizējās valdības rokaspuiši.

“Es balsošu par Korčoku, jo man Pelegrīni ir vēl mazāk pieņemams kā Fico, un tas par kaut ko liecina,” AFP izteikusies Bratislavas ielās sastaptā 66 gadus vecā pensionāre Marta Demčakova.

“Piedodiet manu atklātību, taču nevēlos piedzīvot, ka mani bērni un mazbērni uzaug krievu gubernatūrā.”

Lai gan prezidents Slovākijā pamatā pilda tikai ceremoniālas funkcijas, viņa pilnvarās ietilpst starptautisku līgumu ratifikācija, un tiesnešu, tajā skaitā Augstākās tiesas priekšsēdētāja nozīmēšana. Valsts galva ir arī armijas virspavēlnieks.

Prezidentam ir arī tiesības uzlikt veto parlamenta apstiprinātiem likumprojektiem.

Cita starpā uz prezidenta amatu kandidē arī prokrieviski noskaņotais bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Štefans Harabins, kas pat savulaik ticis arestēts par atklāta atbalsta paušanu Krievijas agresijai pret Ukrainu, prokrieviski noskaņotais neonacists un bijušais parlamenta deputāts Marians Kotleba un bijušais premjerministrs Igors Matovičs.

Vēlēšanu iecirkņi darbu sāks pulksten 7 (pulksten 8 pēc Latvijas laika) un balsošana ilgs līdz pulksten 22.

Tomēr pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas nav gaidāma nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultātu publicēšana.