Pirms 22. martā paredzētajām parlamenta vēlēšanām sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka konservatīvie trīsreizējā premjera Janeza Janšas vadībā pārspēj Goloba centriski kreiso koalīciju.

Pretkorupcijas komisija sāka izmeklēšanu pret Golobu pēc tam, kad viņa valdības iekšlietu ministre Tatjana Bobnara 2022. gadā demisionēja, apsūdzot premjeru, ka viņš pieprasījis viņai un policijas priekšniekam “iztīrīt” iekšlietu spēkus no amatpersonām, kuras bija iecēlusi iepriekšējā Janšas vadītā valdība.

Komisijas veiktās izmeklēšanas noslēguma ziņojumā teikts, ka Golobs “rīkojās pret sava amata gaidām un pienākumiem”, divās īsziņās Bobnarai paužot “bažas” un “neapmierinātību” ar “personāla situāciju policijā”.

Komisijas slēdzieniem nebūs juridisku seku, ja lietu nepārņems tiesu vara un nenonāks pie tiem pašiem secinājumiem, bet tie ir noveduši pie opozīcijas aicinājumiem Golobam atkāpties no amata.

“Mēs esam pārliecināti, ka tas nenozīmē integritātes pārkāpšanu,” rakstiskā paziņojumā pauda Goloba valdība, piebilstot, ka Pretkorupcijas komisija esot noraidījusi citas premjeram izteiktas apsūdzības.

Golobs ir vairākkārt noliedzis visas apsūdzības.

Konservatīvie mediji publicēja Goloba paziņojumu pirms 2022. gada parlamenta vēlēšanām, kurā viņš solīja “noteikti atkāpties”, ja Pretkorupcijas komisija nolemtu, ka viņš pārkāpis integritātes noteikumus.

Jaunienācējs politikā Golobs 2022. gadā sakāva Janšas Slovēņu demokrātisko partiju (SDS), solot atjaunot “normālu situāciju” un apsūdzot politisko sāncesi likuma varas pārkāpumos.

Slovēnijas ziņu aģentūra STA citēja Goloba advokāta Stojana Zdolšeka teikto, ka Pretkorupcijas komisijas slēdzieni ir “pretlikumīgi” un viņš tos apstrīdēs tiesā.

Slovēnijas prokurori 2025. gada martā aicināja tiesu sākt izmeklēšanu pret Golobu saistībā ar Bobnaras izteikumiem par premjera iejaukšanos policijas personālsastāvā, bet tiesa vēl nav izlēmusi, vai izvirzīt viņam apsūdzības.