Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien Parīzē rīkotā konferencē paziņoja par jauniem soļiem Ukrainas atbalstam tās cīņā pret Krievijas iebrukumu, pat neizslēdzot Rietumvalstu sauszemes spēku nosūtīšanu, lai sasniegtu Eiropas mērķi sakaut Maskavu.

“Tas, par ko no paša sākuma vienojāmies paši un savā starpā, attiecas arī uz nākotni, proti, ka Ukrainas teritorijā nebūs nekādu karavīru, kurus tur sūtīs Eiropas valstis vai NATO valstis,” Šolcs sacīja žurnālistiem.

Tāpat šajās valstīs izvietotajiem karavīriem nevajadzētu “aktīvi piedalīties kara notikumos”, viņš sacīja.

Arī Polija un Čehija otrdien paziņoja, ka neplāno sūtīt karavīrus uz Ukrainu, bet uzstāja, ka visas Eiropas valstis pilnībā atbalstīs Kijivu, lai atvairītu Krievijas iebrukumu.

“Mēs neapsveram iespēju sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu, un šajā jautājumā mums ir kopīga nostāja” ar Čehiju, otrdien Prāgā kopīgā preses konferencē ar Čehijas premjeru Petru Fialu pavēstīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

“Šodien mums, tāpat kā Polijas un Čehijas valdībām, ir jākoncentrējas uz to, lai pilnībā atbalstītu Ukrainu tās militārajos centienos,” piebilda Tusks.

Lielbritānijas premjerministra Riši Sunaka preses pārstāvis pavēstīja, ka briti neplāno nosūtīt uz Ukrainu lielu skaitu karavīru.

“Apvienotajai Karalistei jau ir neliels skaits personāla valstī, kas atbalsta Ukrainas bruņotos spēkus, tostarp medicīnisko apmācību nolūkos,” žurnālistiem sacīja Sunaka pārstāvis.

“Mums nav plānu veikt plaša mēroga izvietošanu.”

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ziņu aģentūrai AP uzsvēris, ka NATO neplāno sūtīt karaspēku uz Ukrainu.

Stoltenbergs izteicies, ka “NATO sabiedrotie sniedz Ukrainai vēl nepieredzētu atbalstu”. “Mēs to darām kopš 2014.gada un pastiprinājām pēc pilna mēroga iebrukuma.

Taču nav plānu par NATO karaspēka izvietošanu Ukrainā,” norādīja Stoltenbergs.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico pirms došanās uz Parīzi, kur vairāk nekā 20 valstu augstākās amatpersonas pirmdien apsprieda iespējas palielināt palīdzību Ukrainai, apgalvoja, ka dažas valstis apsver, vai noslēgt divpusējus līgumus par karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, lai palīdzētu tai atvairīt Krievijas iebrukumu.