Somijas prezidents Sauli Nīniste un Somijas premjerministrs Peteri Orpo otrdien sacīja, ka gāzesvads “Balticconnector”, kas savieno Somiju un Igauniju, visticamāk bojāts ārējas darbības rezultātā, raisot aizdomas par Krievijas iesaisti.

Gan Somija, gan Igaunija izmeklē incidentu un aicinājušas nesteigties ar secinājumiem pirms oficiālajiem rezultātiem.

“Es ceru, ka pēc nedēļas vai divām mums būs pietiekami daudz pierādījumu, kas iegūti izmeklēšanā,” NATO sanāksmē paziņoja Hekenens.

Incidents noticis vairāk nekā gadu pēc tam, kad sprādzieni “Nord Stream” cauruļvados pārrāva galveno Krievijas gāzes piegādes ceļu uz Eiropu un palielināja jau tā lielo ģeopolitisko spriedzi.

Amatpersonas paziņoja, ka sprādzieni bija sabotāža, taču joprojām nav sniegtas konkrētas atbildes par to, kas par tiem ir atbildīgs.

Hekenens sacīja, ka šādu incidentu gadījumā “ir patiešām grūti noteikt, kas aiz tā stāv, un atrast tos neapgāžamos pierādījumus”.

“Tāpēc es domāju, ka šajā gadījumā, kas tagad notika Baltijas jūrā, mums ir jāizdara secinājumi daudz ātrāk nekā “Nord Stream” gadījumā,” paziņoja ministrs.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien paziņoja, ka militārā alianse sniegs “apņēmīgu atbildi”, ja tiks pierādīts, ka šis incidents bija tīšs uzbrukums.

“Vēl ir pāragri izdarīt kādus secinājumus par šo jautājumu. Bet, protams, mums jābūt gataviem. Mēs nezinām, kāda ir ārējā darbība,” sacīja Hekenens.

Somija šogad pievienojās NATO pēc tam, kad atteicās no ilggadējās nepievienošanās politikas, ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā.

Somijas ministrs atteicās spekulēt par to, vai šis incidents varētu izraisīt NATO piektā panta kolektīvās aizsardzības klauzulas piemērošanu, ja tajā būtu iesaistīta Krievija. Viņš sacīja, ka Helsinki pašlaik neaicina nosūtīt NATO jūras spēkus uz šo teritoriju un ka jebkādai nostājas maiņai jābūt atkarīgai no izmeklēšanas rezultātiem.