Pētījuma SOLIS100 dalībnieki pēc pēdējās atveseļošanas fāzes atstāja Vācijas Aerokosmiskā centra (DLR) simulācijas iekārtu Ķelnē un atgriezās savā ikdienas dzīvē.

Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) uzdevumā veiktā pētījuma mērķis bija izpētīt ilgstošu misiju, piemēram, uz Mēnesi vai Marsu, ietekmi uz veselību un darbspējām ekstremālos apstākļos.

Dalībnieki no Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes, Polijas un Portugāles vairāk nekā trīs mēnešus pavadīja nošķirti no ārpasaules ierobežotā vidē bez saules gaismas.

Viņiem nācās iztikt ar ierobežotiem resursiem, piemēram, ilgstoši uzglabājamiem pārtikas produktiem, un bez personiska kontakta ar ģimeni un draugiem.

Viņu ikdienas rutīna sastāvēja no zinātniskā darba, medicīnisko datu vākšanas, stingras vingrošanas programmas un stacijas uzturēšanas.

Saziņa ar misijas atbalsta komandu notika galvenokārt ar iekšējo sakaru sistēmu.

Saskaņā ar DLR nodaļas direktores Ankes Pageles-Kerpas teikto, šādi pētījumi ir būtiski, lai sagatavotu astronautus nākotnes misiju uz Mēnesi vai Marsu garīgajiem un fiziskajiem izaicinājumiem.

SOLIS100 pētījuma mērķis ir standartizēt datus, lai nākotnē apkalpes atbalsta pasākumus varētu salīdzināt, piebilda projekta vadītāja Amēlija Terre.

Izolācija notika pētniecības centrā, kas ļauj veikt pasaules līmeņa pētījumus par ekstremāliem vides apstākļiem.

Kopumā projekts ilga 126 dienas, ieskaitot sagatavošanos un pēcpārbaudi.

Vienas nedēļas ilgajā pēcpārbaudes posmā pēc iziešanas no dzīvojamās telpas 1. augustā tika savākti papildu dati par apkalpes fizisko un kognitīvo stāvokli.

Tagad pētījuma komanda var sākt analizēt visā periodā – pirms, izolācijas laikā un pēc tās – savāktos datus, lai noteiktu izolācijas izraisītās izmaiņas un sekas.