Taču tiesa piektdien paziņoja, ka Izraēlai būtu jādara viss, kas ir tās spēkos, lai novērstu “genocīdu” Gazas joslā, un jāsekmē humānās palīdzības piegādāšana šai teritorijai.

Izraēlai ir jāveic “tūlītēji un efektīvi pasākumi, lai nodrošinātu steidzami nepieciešamos pamatpakalpojumus un humāno palīdzību” palestīniešiem Gazas joslā, norādīja tiesa.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, reaģējot uz tiesas lēmumu, paziņoja, ka Izraēla respektē starptautiskās tiesības, taču uzsvēra, ka apsūdzības genocīdā ir izsauc sašutumu.

“Izraēlas apņemšanās ievērot starptautiskās tiesības ir nelokāma,” paziņoja Netanjahu, bet uzsvēra, ka “pret Izraēlu izvirzītās apsūdzības genocīdā ir ne tikai nepatiesas, bet arī nedzirdēti nekaunīgas”.

Viņš sacīja, ka Izraēla turpinās aizstāvēt sevi pret teroristu organizāciju “Hamās”, norādot, ka Izraēlas karš ir vērsts pret “Hamās” teroristiem, nevis pret palestīniešu civiliedzīvotājiem”.

Šajā posmā Starptautiskā tiesa nevērtēja, vai Izraēla Gazā patiešām pastrādā “genocīdu” – šis process prasīs vairākus gadus.

Taču tiesa pieprasīja Izraēlai “veikt visus tās spēkos esošos pasākumus, lai novērstu” darbības, uz kurām varētu attiekties ANO Konvencija par genocīdu, kas tika izstrādāta 1948. gadā, kad pasaule bija nule kā pārdzīvojusi nacistu holokausta šausmas.

Tiesa arī norādīja, ka Izraēlai “jānovērš un jāsoda” jebkāda kūdīšana uz genocīdu.

Jau ziņots, ka Dienvidāfrikas Republika (DĀR) decembrī ierosināja ICJ lietu pret Izraēlu, apsūdzot to “genocīdā” pret palestīniešiem Gazas joslā.

Dienvidāfrika uzskata, ka Izraēla ir pārkāpusi ANO Genocīda konvenciju, kuru ir parakstījusi gan Dienvidāfrika, gan Izraēla. DĀR vēlējās, lai tiesa liktu Izraēlai izbeigt uzbrukumus Gazas joslā.

DĀR pēcaparteīda valdība ir tradicionāli uzturējusi labas attiecības ar palestīniešu teritorijām un vairākkārt salīdzinājusi Izraēlas politiku ar bijušā Dienvidāfrikas aparteīda režīma politiku.

Saskaņā ar ICJ statūtiem šai tiesai iespējami mierīgi ir jārisina konflikti starp valstīm un tās spriedumi ir saistoši. Šīs tiesas tiesnešiem tomēr nav varas piespiest kādu valsti izpildīt ICJ spriedumus, bet viņi var aicināt ANO Drošības padomi uz rīcību attiecīgajā jautājumā.

7.oktobrī palestīniešu teroristiskā grupējuma “Hamās” sarīkotajā slaktiņā Izraēlā teroristi noslepkavoja aptuveni 1140 cilvēkus, pamatā civilpersonas, un sagrāba aptuveni 250 ķīlniekus, kas tika aizvesti uz Gazas joslu.

Reaģējot uz 7.oktobra slaktiņu Izraēla paudusi apņēmību iznīcināt “Hamās” un uzsākusi plašu militāro operāciju Gazas joslā.

Teroristu kontrolētās Gazas joslas varasiestādes apgalvo, ka karadarbības rezultātā Gazas joslā esot nogalināti vismaz 25 000 cilvēku, taču šie skaitļi, domājams, ir stipri pārspīlēti, ņemot vērā to dezinformāciju, ko līdz šim izplatījis “Hamās”.

Turklāt liela daļa no nogalinātajiem ir islāmistu grupējumu kaujinieki.

Jānorāda arī uz apstākli, ka ne visi bojāgājušie palestīnieši ir Izraēlas uguns upuri. Daudzus nogalina mērķi nesasniegušās raķetes, kuras teroristi raida uz Izraēlu.

Saņemtas arī ziņas par gadījumiem, kad kaujinieki atklāj uguni uz civilpersonām, kas nevēlas pakļauties teroristu prasībām un pildīt dzīvā vairoga lomu.

Saskaņā ar Izraēlas sniegtajām ziņām teroristu gūstā Gazas joslā joprojām atrodas 132 ķīlnieki, lai gan vismaz 27 no viņiem saskaņā ar aģentūras AFP aplēsēm varētu būt nogalināti.

Izraēla paziņojusi, ka Dienvidāfrikas ierosinātā lieta ICJ ir ļaunprātīga un sagrozīta, un uzsvērusi, ka tā necenšas iznīcināt palestīniešu tautu. Izraēla norādīja, ka gadījumā, ja kādi genocīda incidenti ir bijuši, tad tos pastrādājis “Hamās” pret Izraēlu 7. oktobrī.

“Izraēla, darbojoties Gazā, cenšas nevis iznīcināt tautu, bet gan aizsargāt tautu, savu tautu, kurai uzbrūk no vairākām frontēm,” norādīja Izraēlas pārstāvis Tals Bekers.

Tagad jautājums ir, vai un kā tiesas lēmumu iespējams izpildīt un vai tas tiks darīts.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu jau ļāvis, ka Izraēla neievēros Starptautiskās tiesas spriedumu. Tomēr eksperti uzskata, ka sprieduma sekas varētu būt jūtamas.

“Tas ievērojami apgrūtina citu valstu iespējas turpināt atbalstīt Izraēlu, ja neitrāla trešā puse konstatē, ka pastāv genocīda risks,” izteikusies Dienvidaustrālijas Universitātes starptautisko tiesību eksperte Džuljeta Makintaira.

“Valstis var atsaukt militāro vai citu atbalstu Izraēlai, lai no tā izvairītos,” viņa piebilda.