Lieta ICJ aizsākās vēl 2021.gada septembrī, kad abas valstis nedēļās laikā viena pret otru iesniedza prasības.

Armēnija un Azerbaidžāna viena otru apsūdz etniskajā tīrīšanā un Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu pārkāpšanā.

ICJ, kas izskata strīdus starp valstīm, 2021.gada decembrī izdeva ārkārtas rīkojumu, aicinot abas puses nepieļaut kūdīšanu uz etnisko naidu un to neveicināt.

Kaut arī ICJ spriedumi ir saistoši, tās rīcībā nav mehānismu, lai panāktu spriedumu īstenošanu.

Spriedze Armēnijas un Azerbaidžānas attiecībās pieauga un kulminēja pērn septembrī ar Azerbaidžānas zibensofensīvu Kalnu Karabahas strīdus reģionā.

Baku vienas dienas ofensīvas gaitā sagrāba Kalnu Karabahu, kas pēc PSRS sabrukuma vairāk nekā 30 gadus bija pastāvējusi kā “de facto” neatkarīga armēņu republika.

Azerbaidžānai pārņemot kontroli pār Kalnu Karabahu, visi tās iedzīvotāji armēņi – vairāk nekā 100 000 cilvēku – devās bēgļu gaitās uz Armēniju.

Pēc dažām nedēļām Armēnija atgriezās ICJ, mudinot tiesu likt Azerbaidžānai atvilkt karaspēku no Kalnu Karabahas un ļaut armēņu bēgļiem droši atgriezties mājās.

Novembrī tiesa lika Azerbaidžānai nodrošināt, lai visi, kas vēlas atgriezties Kalnu Karabahā, to var darīt drošā veidā.

Tiesas sēdes Armēnijas un Azerbaidžānas strīdā sākas pirmdien un ilgs līdz 26.aprīlim.

Tajās tiks izskatīti iebildumi, ko puses pieteica savos sākotnējos iesniegumos 2021.gada septembrī.