Pašreiz pie dokumentu atjaunošanas strādā desmit cilvēki.

Aukstā kara laikā Austrumvācijā valdīja bailes no slepenpolicijas, kas bija izveidota kā represīva iestāde pilsoņu novērošanai un iebiedēšanai.

“Stasi” izmantoja miljoniem štata darbinieku un informatoru, noklausīšanās tehnoloģijas un slepenos cietumus.

1989.-1990. gadā, kad bruka Padomju Savienības uzspiestais marionešu režīms, “Stasi” virsnieki centās papīra smalcinātājos iznīcināt dokumentus, bet, kad iekārtas salūza no slodzes, dokumentus ar rokām saplucināja driskās vai sadedzināja.

Tomēr 1990. gada 15. janvārī “pilsoniskās komitejas” iebruka “Stasi” birojos un sagrāba miljoniem dokumentu un to atlieku, lai saglabātu tos nākotnei.

“Stasi” dokumenti tika iekļauti Federālajā arhīvā 2021. gada jūnijā pēc tam, kad pēc 30 gadu ilgas darbības tika slēgts “Stasi” dokumentu birojs.

Federālā arhīva trešdien izplatītajā ziņojumā norādīts, ka divu gadu laikā sekmīgi rekonstruēti 23 000 lapu no “Stasi” dokumentiem.

Kopumā ar rokām atjaunoti 1,73 miljoni lapu no 600 konteineriem. Arhīvā glabājas pavisam 15 400 konteineri ar sadriskātiem dokumentiem.

2007. gadā sāktais mēģinājums veikt virtuālu rekonstrukciju tika pārtraukts 2023. gadā. Ziņojumā norādīts, ka sistēma nebija piemērota masveida procedūrai, lai apstrādātu atlikušos sadriskātos dokumentus.

Kopš 2023. gada vidus notiek diskusijas ar uzņēmumiem un universitātēm par iespējām modernizēt dokumentu rekonstrukcijas procesu, taču Federālā arhīva budžetā nav paredzēta nauda šādiem pasākumiem.

Sabiedrības interese par “Stasi” dokumentiem joprojām ir liela, un Federālais arhīvs ik gadu no tūkstošiem pilsoņu saņem pieprasījumus piekļūt šiem dokumentiem.

2022. gadā 29 000 pilsoņu lūdza Federālajam arhīvam iespēju piekļūt “Stasi” dokumentiem. 2023. gadā arhīvs saņēma aptuveni 30 700 šādus lūgumus, bet 2024. gadā – gandrīz 28 600.

Kopumā kopš 1991. gada saņemti aptuveni 3,5 miljoni pieprasījumu.