Stoltenbergs izteicies, ka “NATO sabiedrotie sniedz Ukrainai vēl nepieredzētu atbalstu”. “Mēs to darām kopš 2014.gada un pastiprinājām pēc pilna mēroga iebrukuma. Taču

nav plānu par NATO karaspēka izvietošanu Ukrainā,”

norādīja Stoltenbergs.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico pirms došanās uz Parīzi, kur vairāk nekā 20 valstu augstākās amatpersonas apsprieda iespējas palielināt palīdzību Ukrainai, apgalvoja, ka dažas valstis apsver, vai noslēgt divpusējus līgumus par karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, lai palīdzētu tai atvairīt Krievijas iebrukumu.

Fico piebilda, ka viņa valdība neplāno ierosināt Slovākijas karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, taču nesniedza sīkāku informāciju par to, kuras valstis varētu apsvērt šādus nolīgumus vai ko tieši šo valstu karavīri darītu Ukrainā.

Arī Slovākijas parlamenta spīkers Pēters Pelegrīni sacīja, ka Slovākija nesūtīs karaspēku uz Ukrainu.

Čehijas premjerministrs Petrs Fiala pirms došanās uz Parīzi atteicās sniegt komentārus, norādot, ka līderi tiekas, lai apspriestu iespējamos variantus, taču viņš uzsvēra, ka “Čehija noteikti nevēlas sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu”.

Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien paziņoja, ka nākotnē nevajadzētu izslēgt Rietumu karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu.

Stoltenbergs aģentūrai AP norādīja, ka “šis ir Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, rupji pārkāpj starptautiskās tiesības”.

“Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Ukrainai, protams, ir tiesības uz pašaizsardzību, un mums ir tiesības atbalstīt Ukrainu šo tiesību aizstāvēšanā,” viņš piebilda.

NATO kā alianse sniedz Ukrainai tikai nemilitāru palīdzību un atbalstu, piemēram, medicīnas preces, formas tērpus un ziemas ekipējumu, bet alianses dalībvalstis divpusēji vai grupās sūta ieročus un munīciju.

Jebkuram lēmumam par karaspēka nosūtīšanu būtu nepieciešams visu NATO dalībvalstu vienprātīgs atbalsts.