“Šajā jautājumā aliansē pastāv dažādi viedokļi, un, protams, vienīgais veids lēmumu pieņemšanai NATO ir konsenss,” uzstājoties konferencē Briselē, norādīja Stoltenbergs.

Ukraina, kuru atbalsts NATO austrumu dalībvalstis, vēlas Viļņā saņemt “nepārprotamu apliecinājumu”, ka pēc uzvaras pār Krieviju tā tiks uzņemta aliansē.

Kijiva apzinās, ka nekļūs par NATO dalībvalsti, kamēr tās teritorijā turpinās karadarbība, taču tā vēlas saņemt ko vairāk nekā neskaidrie apsolījumi bēdīgi slavenajā 2008.gada NATO samitā, kurā toreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele un toreizējais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī bloķēja Ukrainas uzaicināšanu dalībai aliansē.

Daudzi eksperti uzskata, ka tā bija kārtējā Merkeles kļūda, kas lielā mērā vainojama pašreizējā Krievijas agresijā pret Ukrainu.

“Neviens jums nespēs pateikt, kāds šajā jautājumā būs galīgais lēmums Viļņas samitā,” atzina Stoltenbergs.

NATO dalībvalstu diplomāti stāsta, ka alianses dominējošā lielvalsts ASV nevēlas iet tālāk par dalības apsolījumu kaut kad nezināmā nākotnē, kas tika izteikts jau pirms 15 gadiem.

Pievienošanās aliansei nozīmēs, ka arī uz Ukrainu attieksies NATO līguma 5.pants, kas katrai dalībvalstij garantē pārējo alianses locekļu militāro palīdzību uzbrukuma gadījumā.

Tāpēc Rietumu sabiedrotie apsver iespējas piedāvāt Ukrainai cita veida drošības garantijas, kas kalpotu kā pagaidu solis Kijivas nomierināšanai pirms pilntiesīgas dalības NATO.

Francija otrdien paziņoja, ka tā vēlas panākt vienošanos ar Ukrainu par “drošības garantijām, kas palīdzētu tai sevi aizstāvēt ilgtermiņā”.

“Galīgā drošības garantija būs dalība NATO, taču (..) tas nenotiks kara laikā,” uzsvēra Stoltenbrgs.

Jautājums ir, ko mēs nolemsim Viļņas samitā, norādīja alianses ģenerālsekretārs, piebilstot, ka par to, kā sacīts iepriekš, spriest ir pāragri.

Stoltenbergs uzsvēra, ka jāgādā, lai tad, kad karš beigsies, būtu gatavs izkārtojums, kas atturēs Krieviju no jaunas agresijas.

Tā sastāvdaļa ir militārais atbalsts Ukrainai, lai tā spētu sevi aizstāvēt, norādīja NATO ģenerālsekretārs, atzīstot, ka tad sāksies arī diskusijas par cita veida drošības izkārtojumiem.

Viņš pauda cerību, ka dalībvalstu līderi Viļņā vismaz vienosies par ilggadīgu programmu Ukrainas pārejai uz Rietumu bruņojumu.