Tas noticis nepilnu nedēļu pirms 20.maija, kad Taivānas prezidenta amatā tiks inaugurēts līdzšinējais viceprezidents Lai Cjinde, kuru Pekina dēvē par “bīstamu separātistu”.

Ķīna Taivānu uzskata par savu teritoriju, un abu pušu saspīlējums 180 kilometru platajā Taivānas šaurumā ir palielinājies pēc Lai uzvaras Taivānas prezidenta vēlēšanās janvārī. Pekina ir brīdinājusi, ka jaunais prezidents atnesīs Taivānai “karu un pagrimumu”.

Taivānas Aizsardzības ministrija trešdien paziņoja, ka salas tuvumā 24 stundu periodā līdz plkst.6.00 (plkst.1.00 pēc Latvijas laika) tā novērojusi 45 Ķīnas lidmašīnas un sešus karaflotes kuģus.

“26 no šīm lidmašīnām šķērsoja Taivānas šauruma viduslīniju,” teikts ministrijas paziņojumā. Aizsardzibas ministrija piebilda, ka “novērojusi situāciju un atbilstoši reaģējusi”.

Otrdienas vakarā Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Taivānas tuvumā divu stundu laikā novēroti 23 Ķīnas lidaparāti, tai skaitā reaktīvie iznīcinātāji un droni.

Pekina pēdējos gados ir pastiprinājusi militāro spiedienu uz Taivānu, gandrīz katru dienu nosūtot tās virzienā kara lidmašīnas, dronus un karaflotes kuģus.

Pērnā gada septembrī Pekina 24 stundu laikā Taivānas virzienā nosūtīja 103 lidmašīnas, no kurām 40 šķērsoja neoficiālo Taivānas šauruma viduslīniju.

Eksperti dēvē šādu Pekinas rīcību par “pelēkās zonas taktiku”, kas nogurdina Taivānas armiju, vienlaikus atturoties no tiešas karadarbības. 

Papildus šiem militārā spēka demonstrējumiem Ķīna kopš februāra arī sūtījusi krasta apsardzes kuģus un zvejas kuģus uz Taivānas kontrolētās Kiņmeņas salas apkārtni. Otrdien pieci Ķīnas krasta apsardzes kuģi trīs stundas brauca pa Kiņmeņas salas “ierobežotajiem ūdeņiem”, paziņoja Taivānas krasta apsardze.