Beatifikācija jeb pasludināšana par svētīgo ir pirmais solis pirms kādas personas kanonizācijas jeb iecelšanas svēto kārtā. Tā bija pirmā beatifikācija Igaunijā, kas pamatā ir luterāņu zeme.

Uz ceremoniju Tallinas Brīvības laukumā, kuru pāvesta Leona XVI vārdā vadīja austriešu kardināls Kristofs Šēnborns, bija pulcējušies vairāki simti cilvēku.

Profitlihs dzimis 1890.gadā Biresdorfā Vācijas rietumos. Viņš bija jezuītu ordeņa loceklis un sākotnēji no 1930.gada Tallinā kalpoja kā draudzes mācītājs.

Neilgi pēc tam Profitlihs tika iecelts pat Igaunijas apustulisko administratoru, bet 1936.gadā viņš kļuva par pirmo Igaunijas arhibīskapu kopš reformācijas.

Gadu iepriekš Profitliham tika piešķirta Igaunijas pilsonība.

Sākoties komunistiskajai okupācijai, viņš palika Igaunijā, un dažas dienas pēc nacistiskās Vācijas un komunistiskās PSRS kara sākuma lielinieki Profitlihu arestēja un 1941.gada novembrī viņam par “pretpadomju propagandu un spiegošanu” Vācijas labā tika piespriests nāvessods.

Taču pirms tā izpildīšanas 1942.gada 22.februārī viņš mira no spēku izsīkuma koncentrācijas nometnē.

Tallinas bīskaps Filips Žurdans ceremonijas laikā norādīja, ka Profitliha beatifikācija Igaunijas un tās katoļu baznīcai ir vēsturisks notikums.

“Pirmo reizi kāds, kas šeit, mūsu zemes sirdī, dzīvojis, kalpojis un cietis, ir beatificēts,” uzsvēra Žurdans.

Profitliha moceklība ir “spēcīgs ticības, drosmes un mīlestības apliecinājums”, kas simbolizē visas Igaunijas ciešanas lielinieku okupācijas jūgā, piebilda bīskaps.

Savukārt Šēnborns savā sprediķī norādīja, ka Profitliha beatifikācija notiek laikā, kad vecās brūces atkal var tikt uzplēstas.

“Šīs bažas ir īpaši lielas šajā pasaules daļā. Karš atkal kļuvis par rūgtu realitāti,” atzina kardināls, norādot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu.