Miera padome savā pirmajā ziņojumā ANO Drošības padomei par galveno šķērsli pārejai uz miera plāna otro posmu nosauca teroristu grupējuma “Hamās” atteikšanos atbruņoties un nevēlēšanos atteikties no kontroles.

“Nepārtrauktās slepkavības, Izraēlas ierobežojumi, kas ietekmē humānās palīdzības plūsmas, nav abstrakti jautājumi,” sacīja Mladenovs, kurš uzstājās Drošības padomē ar video starpniecību.

Pieaugošais bojāgājušo skaits ietekmē palestīniešu ticību tam, vai Gazas joslas drošība un atjaunošana kādreiz var kļūt par realitāti, viņš teica.

“Es gribu skaidri pateikt, kādu risku rada pušu bezdarbība,” viņš sacīja.

“Risks ir tāds, ka arvien sliktākais “status quo” kļūs pastāvīgs: sadalīta Gazas josla, “Hamās” militāra un administratīva kontrole pār diviem miljoniem cilvēku mazāk nekā pusē teritorijas.”

“Šie cilvēki, visticamāk, paliks iesprostoti drupās, atkarīgi no palīdzības, bez jēgpilnas rekonstrukcijas, jo rekonstrukcijas finansējums nenonāks tur, kur nav nolikti ieroči,” teica Mladenovs.

Galīgais rezultāts, ja traumētu bērnu paaudzei nāksies augt teltīs, būs tāds, ka “Izraēla nebūs droša un nebūs dzīvotspējīga ceļa uz palestīniešu pašnoteikšanos”, viņš teica.

Janvārī Vašingtona paziņoja, ka tā virzās uz miera plāna otro fāzi, kurā paredzēts atbruņot “Hamās”, kura bezprecedenta uzbrukums Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī izraisīja masveida ofensīvu Gazas joslā.

Pamiera pirmajā posmā tika atbrīvoti pēdējie 2023. gada oktobrī sagūstītie ķīlnieki apmaiņā pret Izraēlas aizturētajiem palestīniešiem.

Pāreja uz otro fāzi, kas paredz “Hamās” atbruņošanos un pakāpenisku Izraēlas armijas, kas joprojām kontrolē vairāk nekā 50% Gazas joslas, izvešanu, jau vairākas nedēļas ir apstājusies.