Sarunas starp abām valstīm ir nonākušas strupceļā kopš 8. aprīlī stājās spēkā pamiers, bet Pakistānā neveiksmi cieta pirmā miera sarunu kārta, kuras mērķis bija izbeigt vairāk nekā divus mēnešus ilgušo karu.

Irānas ziņu aģentūras “Tasnim” un “Fars” ziņoja, ka Teherāna ir iesniegusi 14 punktu priekšlikumu vidutājam Pakistānai.

Kā vēstīja “Tasnim”, ierosinājums paredz konflikta izbeigšanu visās frontēs un jauna regulējuma ieviešanu attiecībā uz stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu.

“Drīz izskatīšu plānu, ko Irāna tikko mums nosūtīja, bet nevaru iedomāties, ka tas būtu pieņemams, ņemot vērā, ka viņi vēl nav samaksājuši pietiekami lielu cenu par to, ko pēdējo 47 gadu laikā ir nodarījuši cilvēcei un pasaulei,” Tramps pauda savā platformā “Truth Social”.

Īsā intervijā ar žurnālistiem Floridas štata Vestpalmbīčā viņš atteicās precizēt, kāds būtu iemesls jaunu militāru darbību pret Irānu sākšanai.

“Ja viņi uzvedīsies nepareizi, ja darīs kaut ko sliktu, bet to mēs redzēsim,” viņš teica, piebilstot, ka jaunas militāras darbības “noteikti ir iespējamas”.

Sestdien Irānas armijas centrālās pavēlniecības augstākā amatpersona Mohammads Džafars Asadi teica, ka “ir iespējams jauns konflikts starp Irānu un Amerikas Savienotajām Valstīm”.

“Pierādījumi liecina, ka ASV nav apņēmušās pildīt nekādus solījumus vai vienošanās,” viņa teikto citēja “Fars”.

Ārlietu ministra vietnieks Kazems Garibabadi Teherānas diplomātiem sacīja, ka “bumba ir ASV laukuma pusē, lai izvēlētos diplomātijas ceļu vai konfrontējošas pieejas turpināšanu.”

Viņš uzsvēra, ka Irāna ir “gatava abiem ceļiem”.

ASV ziņu vietne “Axios” nedēļas sākumā ziņoja, ka Trampa sūtnis Stīvs Vitkofs ir lūdzis, lai sarunās atkal tiktu iekļauta Teherānas kodolprogramma.

Irānas misija ANO norādīja uz milzīgo ASV kodolarsenālu, sestdien apsūdzot Vašingtonu liekulībā.

Nav nekādu juridisku “ierobežojumu urāna bagātināšanas līmenim, ja vien tas tiek veikts IAEA uzraudzībā, kā tas bija Irānas gadījumā”, tā norādīja, izmantojot ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras nosaukuma saīsinājumu.

Irāna kopš kara sākuma ir saglabājusi stingru kontroli pār Hormuza šaurumu, aizsprostojot pasaules ekonomikai nozīmīgu naftas, gāzes un mēslošanas līdzekļu plūsmu, savukārt ASV ir noteikušas Irānas ostu blokādi.