“Papildu procentuālā nodeva var tikt noteikta preču importam, kas ražotas ārvalstī, kura tieši vai netieši pārdod vai citādi nodrošina naftu Kubai,” teikts izpildrīkojumā, kuru publicēja Baltais nams.

Rīkojums atsaucas uz Starptautisko ārkārtas ekonomisko pilnvaru likumu un nosauc Kubas valdību par “ārkārtēju apdraudējumu” ASV nacionālajai drošībai.

“Režīms saistās un sniedz atbalstu daudzām naidīgām valstīm, transnacionāliem teroristu grupējumiem un ļaunprātīgiem aktoriem, kas ir naidīgi Savienotajām Valstīm”.

Starp šīm valstīm un grupējumiem ir Krievija, Ķīna, Irāna, “Hamās” un “Hizbollah”.

Kuba, kas kopš 1962. gada lielākoties bijusi pakļauta ASV embargo, līdz šim lielāko daļu naftas saņēma no Venecuēlas.

Kopš Venecuēlas autoritārā līdera Nikolasa Maduro gāšanas 3. janvārī Trampa administrācija ir pārņēmusi kontroli pār šīs valsts naftas sektoru un solījusi apturēt naftas piegādes Kubai.

Kuba pēdējos gados ir pieredzējusi nopietnu degvielas trūkumu, kas ietekmē tās energotīklu un pakļauj iedzīvotājus plašiem elektroapgādes pārtraukumiem.

Cita Latīņamerikas valsts Meksika turpina piegādāt naftu Kubai. Meksikas prezidente Klaudija Šeinbauma šonedēļ noliedza ziņas, ka viņa esot pārtraukusi naftas piegādes Kubai.