Likumprojektu jau augustā pieņēma Kongresa augšpalāta Senāts ar 86 balsīm par un 11 pret.

Pārstāvju palāta trešdien to pieņēma ar 262 balsīm par un 159 pret, nodrošinot galīgo Kongresa apstiprinājumu būtiskākajiem ASV likumdevēju pasākumiem pret Krieviju kopš Trampa atgriešanās prezidenta amatā.

Tramps jau iepriekš bija paziņojis, ka parakstīs šo likumprojektu, kas tādējādi iegūs likuma spēku.

Jaunās sankcijas ir vērstas pret Krievijas enerģētikas un aizsardzības nozarēm, diktatoru Vladimiru Putinu un citām augstākajām amatpersonām, kā arī Maskavas tankkuģu “ēnu floti”, kas tiek izmantota Rietumvalstu noteikto sankciju apiešanai.

Tās arī piešķir Trampam pilnvaras noteikt muitas tarifus līdz 100% apmērā lielākajiem Krievijas naftas un gāzes pircējiem, starp kuriem ir Indija un Ķīna, lai samazinātu Maskavas ieņēmumus, ar kuriem tiek finansēts karš.

Likumprojekts ir vērsts arī pret kompānijām un ārvalstu aktoriem, kas atbalsta Krievijas armiju, un paplašina sankcijas pret Irānu.

Trampam piešķirtā pilnvara tomēr radīja neparastu šķelšanos starp demokrātiem, kas pārsvarā atbalsta Ukrainu, bet ir pret lielāku pilnvaru piešķiršanu Trampam tirdzniecības jomā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš bija paziņojis, ka šī likumprojekta pieņemšana ir simboliska, un pateicies ASV kongresmeņiem par to.

Zelenskis bija aicinājis ASV Kongresu pieņemt sankciju paketi, sakot, ka ir vajadzīgs lielāks spiediens, lai piespiestu Maskavu uz sarunām.

Likumprojekta atbalstītājs republikāņu senators Lindsijs Greiems, kurš jau kopš 2025. gada aprīļa centās panākt tā pieņemšanu, nomira šī gada jūlijā.

Tramps parakstīja likumprojektu nedēļu pirms plānotas tikšanās Vašingtonā ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

Indija ceturtdien paziņoja, ka turpinās pirkt naftu “caur diversificētiem avotiem”.