“Mēs ar prezidentu Sji daudz runājām par Taivānu,” Tramps sacīja žurnālistiem lidmašīnā “Air Force One” atceļā uz Vašingtonu.

“Viņš nevēlas redzēt cīņu par neatkarību,” piebilda ASV prezidents.

“Es to nekomentēju, es viņu uzklausīju.”

“Attiecībā uz Taivānu viņa nostāja ir ļoti stingra, es neuzņēmos nekādas saistības,” norādīja Tramps.

Pirms samita Tramps bija paziņojis, ka runās ar Sji par ASV ieroču pārdošanu Taivānai, tādējādi atkāpjoties no Vašingtonas iepriekšējās nostājas, ka tā šajā jautājumā nekonsultēsies ar Pekinu.

Runājot ar žurnālistiem piektdien, Tramps par ieroču pārdošanas jautājumu sacīja: “Es pieņemšu lēmumu diezgan īsā laika posmā.”

Savienotās Valstis atzīst tikai Pekinu, bet saskaņā ar ASV tiesību aktiem tām ir pienākums piegādāt ieročus Taivānai aizsardzībai.

1949. gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, “de facto” radās divas ķīniešu valstis.

Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.

Ķīna joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu, nepieciešamības gadījumā izmantojot arī militārus līdzekļus.

Ķīna pēdējos gados ir pastiprinājusi spiedienu uz Taivānu, un Ķīnas armija gandrīz katru dienu reģionā rīko mācības ar karakuģiem un kara lidmašīnām.