“Es iesaku viņiem tikt pie jauna līdera, kurš spēj vienoties,” Tramps teica Baltajā namā, piebilstot, ka, viņaprāt, kaut kāda iemesla dēļ Zelenskis nepiekrīt kara izbeigšanai.

Tramps arī norādīja, ka, ja viņš būtu bijis ASV prezidents 2022. gadā, “šis karš nekad nebūtu sācies. Nebija nekāda iemesla, kāpēc sākās šis karš ar Ukrainu un Krieviju. Tas sākās nekompetences dēļ”.

“Tas ir karš, kuram nekad nevajadzēja sākties. Un es domāju, ka ir pienācis laiks Ukrainai iegūt jaunu prezidentu,” teica ASV prezidents, norādot, ka Zelenskis esot zaudējis 30% Ukrainas.

Tramps žurnālistiem Baltajā namā arī sacīja, ka viņš ir licis Zelenskim “darīt pret Krieviju, ko vēlas”, taču “neuzbrukt naftas pārstrādes rūpnīcām”.

“Viņam labāk vajadzētu rimties,” par uzbrukumiem Krievijas naftas pārstrādes uzņēumeim sacīja Tramps.

Tramps pēc piektdienas telefonsarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu paziņoja par vienošanos, ka Krievija piegādās simtiem tūkstošu tonnu dīzeļdegvielas.

Vašingtona plāno uz laiku atcelt sankcijas Krievijas dīzeļdegvielai, lai ļautu turpināt piegādes. Kremlis apstiprināja vienošanos.

“Krievija nekavējoties piegādās vairāk nekā 300 000 tonnu dīzeļdegvielas amerikāņu un globālajiem tirgiem,” Tramps pēc sarunām ar Putinu paziņoja sociālajos medijos. Maskava ir paredzējusi piegādāt “vēl 500 000 tonnu novembra laikā un 100 000 tonnu uzreiz pēc tam,” Tramps piebilda savā sociālo mediju platformā “Truth Social”.

Tramps saskaras ar pieaugošu iekšpolitisku spiedienu saistībā ar degvielas cenu pieaugumu pirms nākamajā mēnesī paredzētajām ASV vidustermiņa vēlēšanām.

“Šodien Krievija pauda pateicību par sankciju atcelšanu dīzeļdegvielas eksportam, nometot piecas planējošās bumbas uz dzīvojamām ēkām Zaporižjā,” sestdien platformā “X” rakstīja Ukrainas prezidents Zelenskis.

Viņš pauda, ka uzbrukumi liecina, ka Maskava uztver “jebkuru spiediena mazināšanos kā iespēju turpināt cīnīties, kā iespēju turpināt mest bumbas uz pilsētām”.

“Krievijas izvēle ir karš,” Zelenskis rakstīja platformā “Telegram” pēc bezpilota lidaparātu uzbrukumiem enerģētikas objektiem un ballistisko raķešu uzbrukuma Kijivai. Viņš piebilda, ka katrs papildu miljards dolāru, ko Krievija nopelnīs no eksporta, palīdzēs apmaksāt ieroču komponentus, bezpilota lidaparātu modernizāciju, raķešu ražošanu un algotņu vervēšanu, un ka Maskava būs gatava apstāties tikai tad, kad tās kaujas spējas samazināsies.

Maskava no dīzeļdegvielas darījuma saņēma “signālus, ka acīmredzot ir atļauts turpināt uzbrukumus. Un tas ir jālabo,” viņš teica, aicinot ASV, Eiropu un citus partnerus ierobežot Krievijas spēju karot.

Zelenskis informēja, ka Ukraina koordinē pasākumus, lai neitralizētu papildu ieņēmumus, ko Krievija saņems, un ka viņš ir runājis ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par pretgaisa aizsardzības uzlabošanu, brīdinot par paaugstinātu turpmāku raķešu triecienu risku tuvākajās dienās.

Viņš arī teica, ka ir apspriedis notikumus ar Somijas prezidentu Aleksandru Stubu un ka Ukraina tuvākajās dienās saņems munīciju F-16 iznīcinātājiem, ko tā izmanto, lai pārtvertu trieciendronus “Shahed”.

Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauda neapmierinātību ar vienošanos un paziņoja, ka paliek pie savas apņemšanās ievērot sankcijas.

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons sacīja, ka Stokholma nožēlo vienošanos, “jo enerģijas ieņēmumi ir Krievijas kara naudas lādes centrālais elements”, un atzīmēja, ka Eiropas Savienība pirmdien pieņems savu visaptverošāko sankciju pakotni ar 1600 personām, kas vērsti pret Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu.

Vācijas valdība “joprojām ir apņēmusies ievērot Krievijai noteiktās sankcijas un sadarbojas ar saviem Eiropas partneriem pie turpmākām sankcijām,” sacīja valdības pārstāvis Štefans Korneliuss, piebilstot, ka atbalsts Ukrainai “joprojām ir nelokāms”.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis apšaubīja, vai Krievija vispār varētu izpildīt solīto. Atsaucoties uz savas vēstniecības ziņojumiem par degvielas trūkumu pat Maskavā un “nopietniem avotiem”, kas apgalvo, ka Ukraina ir sabojājusi aptuveni pusi no Krievijas naftas pārstrādes jaudas, viņš platformā “X” retoriski jautāja: “Tātad, no kurienes radīsies pārpalikums eksportam?”

Trampa paziņojums ir pretrunā vērienīgajam sankciju Krievijai likumam, ko viņš parakstīja pagājušajā mēnesī un kura mērķis bija ierobežot naftas un gāzes ieņēmumus, kas veicina Krievijas karu pret Ukrainu.

Tramps paziņoja par vienošanos laikā, kad viņa sūtnis Stīvs Vitkofs un znots Džareds Kušners piektdien Maiami tikās ar Ukrainas amatpersonām, lai apspriestu priekšlikumu par kara izbeigšanu.

Ukraina naktī uz sestdienu īstenoja uzbrukumu Rostovas apgabalā, kur izcēlās ugunsgrēks naftas pārstrādes rūpnīcā, kā arī Azovā tika bojāti divi kuģi. Dronu uzbrukumu piedzīvoja arī Maskava.