Ikgadējā 100 kilometru gājiena maršruts veidots pa pakalniem un mežiem, kur tika nogalināti tūkstošiem Bosnijas musulmaņu, kad viņi mēģināja paglābties no Srebrenicas slaktiņa un sasniegt brīvās teritorijas valsts ziemeļos.

Šogad aprit 30 gadi kopš Bosnijas serbu spēki 1995.gada jūlijā pie Srebrenicas pilsētas nogalināja vairāk nekā 8000 Bosnijas musulmaņu vīriešu.

Starptautiskās tiesas šo slaktiņu atzinušas par genocīdu.

Vairāk nekā 30 000 musulmaņu sieviešu, bērnu un sirmgalvju tajā pašā laikā tika padzīti no savām mājvietām un piespiesti atstāt Srebrenicu.

Līdz šim ir atrastas un pārapbedītas vairāk nekā 6700 cilvēku mirstīgās atliekas.

Piektdien piemiņas kapsētā pie Srebrenicas tiks pārapbedīti vēl vairāki slaktiņa upuri.

ANO kara tribunāls Hāgā ir piespriedis mūža ieslodzījumu par genocīda organizēšanu, gan kara laika Bosnijas serbu politiskajam līderim Radovanam Karadžičam, gan bijušajam armijas komandierim Ratko Mladičam.

Pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā slaktiņš Srebrenicā tika uzskatīts par plašākajām zvērībām Eiropā kopš Otrā pasaules kara.

Srebrenicas slaktiņa upuri otrdien tika pieminēti arī ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs norādīja, ka ANO un pasaule pirms 30 gadiem Srebrenicas iedzīvotājus pievīla nevis vēstures nejaušības, bet gan “politikas, propagandas un starptautiskās vienaldzības” dēļ.

Vienlaikus viņš brīdināja, ka naida runa atkal veicina diskrimināciju, ekstrēmismu un vardarbību un ka tiek slavināti kara noziedznieki.

Viņš aicināja visas 193 ANO dalībvalstis novērst nežēlīgu noziegumu atkārtošanos un pret genocīda noliegšanu vērsties ar patiesību, bet pret nesodāmību – ar taisnīgumu.

ANO Ģenerālā asambleja pagājušajā gadā nobalsoja par Srebrenicas genocīda piemiņas dienas noteikšanu 11.jūlijā.