“Vissvarīgākais bija runāt ar krieviem un irāņiem, lai nodrošinātu, ka viņi militāri neiesaistās. Mums bija tikšanās [ar viņiem] un viņi saprata,” Turcijas privātajam telekanālam NTV paziņoja ārlietu ministrs Hakans Fidans.

Ja Maskava un Teherāna, kas bija Asada galvenās sabiedrotās kopš pilsoņkara sākuma 2011.gadā, būtu mēģinājušas viņam palīdzēt, nemiernieki tāpat būtu uzvarējuši, bet iznākums būtu daudz vardarbīgāks, sacīja ministrs.

“Ja Asads būtu saņēmis atbalstu, opozīcija ar savu apņēmību varētu gūt uzvaru, bet tas notiktu ilgākā laikā un tā varētu būt asiņaina,” sacīja Fidans.

Turcijas mērķis bija “sarīkot fokusētas sarunas ar abiem svarīgajiem varas spēlētājiem, lai nodrošinātu minimālu cilvēku dzīvību zaudējumu,” teica ministrs.

Kad Sīrijas nemiernieki islāmistu grupējuma “Hayat Tahrir al-Sham” (HTS) vadībā 27.novembrī sāka ofensīvu, Maskava un Teherāna sākotnēji piedāvāja Asadam militāru atbalstu nemiernieku apturēšanai.

Asada spēku sabrukuma mērogs tomēr pārsteidza Krieviju un Irānu nesagatavotas. Tas arī notika laikā, kad abām valstīm bija savas problēmas – Krievija ir iestigusi karā pret Ukrainu, bet Irānas atbalstītie grupējumi, tai skaitā Libānas “Hizbollah”, cieš sakāves karā pret Izraēlu.

Maskava un Teherāna ātri saprata, ka spēle ir beigusies un Asads “vairs nav tāds, kurā būtu vērts investēt”, piebilda Turcijas ārlietu ministrs.

Turcija atbalstīja HTS, gan tieši neiesaistoties ofensīvā.

Daudzas valstis gan ir paudušas bažas par HTS, kura saknes ir bijušajā “Al Qaeda” Sīrijas atzarā, un daudzas Rietumvalstis to atzinušas par teroristu organizāciju.

Fidans tomēr sacīja, ka ir “pavisam normāli” šādi bažīties par HTS un ka šīs bažas “vajadzētu atrisināt”.

“Neviens nepazīst viņus tik labi kā mēs, mēs gribam Sīriju bez terorisma, kura neradītu draudus valstīm reģionā,” sacīja Turcijas ārlietu ministrs.