Paredzams, ka sarunu galvenās tēmas būs vienošanās par Ukrainas graudu transportēšanu pa Melno jūru un nākamnedēļ gaidāmais NATO samits.

Analītiķi sagaida, ka Zelenskis mudinās Erdoganu dot zaļo gaismu Zviedrijas uzņemšanai NATO pirms alianses samita, kas 11. un 12.jūlijā notiks Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

Erdogans līdz šim ir bloķējis Zviedrijas uzņemšanu, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma “Kurdistānas strādnieku partija” (PKK) kaujiniekiem.

Turcija un Ungārija ir vienīgās NATO dalībvalstis, kas vēl nav ratificējušas Zviedrijas uzņemšanu, lai gan tā pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju vēl pērn pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Somija aprīlī kļuva par alianses dalībvalsti.

Gan Zelenskis, gan Erdogans vēlas pagarināt tā dēvēto labības darījumu. Ukraina un Krievija ar Turcijas starpniecību pagājušā gada 22.jūlijā parakstīja vienošanos ar ANO par Ukrainas lauksaimniecības preču eksporta atsākšanu Melnajā jūrā, kas bija pārtraukta, Krievijai 24.februārī uzsākot pilna mēroga karu pret Ukrainu.

Erdogans ir mēģinājis izmantot savas labās darba attiecības ar Zelenski un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai sekmētu miera centienus. Turcija organizēja divas pirmās miera sarunu kārtas un cenšas panākt, lai sarunas tiktu turpinātas.

Tikmēr Rietumvalstu valdības ir nobažījušās par Turcijas pieaugošajām ekonomiskajām saitēm ar Krieviju un tās pretestību NATO bloka paplašināšanai.