No Harkivas apgabala ziemeļu reģioniem, kur notiek aktīvas kaujas, evakuēti 2526 cilvēki. 

Iepriekš Sinehubovs paziņoja, ka kopumā evakuētu 1775 cilvēki. Viņš sestdienas rītā teica, ka pēdējās diennakts laikā Krievijas artilērijas un mīnmetēju uzbrukumi notikuši 30 apdzīvotās vietās reģionā.

Krievijas karaspēks ir nedaudz pavirzījies uz priekšu pierobežā, no kuras tika atspiests pirms nepilniem diviem gadiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien teica, ka Harkivas apgabalā notiek sīvas kaujas.

Lielu daļu Harkivas apgabala Ukraina kontrolē kopš 2022.gada septembra.

Avots Ukrainas armijā sacīja, ka Krievijas spēki ir pavirzījušies apmēram vienu kilometru Ukrainas teritorijā un mēģina izveidot buferzonu Harkivas un tam blakus esošajā Sumu apgabalā, lai novērstu ukraiņu uzbrukumus Krievijas teritorijai.

Amatpersonas Kijivā jau vairākas nedēļas brīdināja, ka Maskava varētu mēģināt uzbrukt pierobežas reģioniem Ukrainas ziemeļaustrumos, izmantojot Ukrainas grūtības, ko rada Rietumvalstu militārās palīdzības kavēšanās un cilvēkresursu trūkums.

Ukrainas armija ir paziņojusi, ka reģionā ir palielināts karavīru skaits, un Zelenskis teica, ka ar artilēriju un bezpilota lidaparātiem Ukraina mēģina atvairīt Krievijas virzību.

ASV bāzētais Kara studiju institūts (ISW) piektdien secināja, ka Krievija ir guvusi “taktiski nozīmīgus panākumus”.

Taču operācijas galvenais mērķis bija “piesaistīt Ukrainas dzīvo spēku un materiālus no citiem kritiskiem frontes sektoriem Ukrainas austrumos”, pauda ISW.

ISW paziņoja, ka tā nav “plaša mēroga ofensīvas operācija, lai ierobežotu, ielenktu un sagrābtu Harkivu”, kas ir otra lielākā pilsēta Ukrainā.

Ukrainas varasiestādes ziņo par trim nogalinātiem civiliedzīvotājiem Krievijas uzbrukumos Harkivas apgabalam.