“Šobrīd skaitlis jau sasniedzis 28 391. Un tas pieaug. Es vēlreiz gribu pievērst uzmanību, tas ir skaitlis, kas skaidri zināms kā konkrēti personas dati. Tas ir, mēs runājam par konkrētiem uzvārdiem, vārdiem, tēvvārdiem un pilsonību,” paziņoja Usovs.

Viņš norādīja, ka Krievijas armijas rindās ir tieši pārstāvētas 136 valstis.

“Un mēs to rēķinām bez Ziemeļkorejas regulārās armijas līdzdalības,” uzsvēra Usovs, norādot, ka Krievijas pusē cīnās aptuveni 14 000 Ziemeļkorejas karavīru.

Viņš atklāja, ka Kara gūstekņu koordinācijas štābam katru mēnesi izdodas apzināt un papildināt statistiku par ārvalstu pilsoņiem Krievijas armijā.

“Mēs uzskatām, ka šim skaitlim būtu jāpievieno vēl plus mīnus 25% līdz 30%,” sacīja Usovs.

Viņš arī norādīja, ka pēc Kara gūstekņu koordinācijas dienesta datiem 3080 ārvalstu pilsoņi, kuri parakstīja līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju, pēc līguma termiņa beigām netika atlaisti no dienesta.

Noskaidrots, ka vismaz 5149 ārvalstu pilsoņi ir miruši, cīnoties Krievijas pusē.

Usovs norādīja, ka līgumu slēgšanas dinamika tikai pieaug, un Krievija plāno šogad noslēgt līgumus ar 18 500 ārvalstu pilsoņu.

2025. gadā Krievija noslēdza līgumus ar 13 997 ārvalstniekiem, liecina Kara gūstekņu koordinācijas štāba dati.