Kā norādīja Zelenskis, Ukrainai ir juridiski jāfiksē viss, kas faktiski jau ir sasniegts.

“Mēs esam sabiedrotie de facto. Tas jau ir sasniegts. De facto mēs jau esam nogājuši ceļu uz NATO. De facto mēs jau esam pierādījuši savietojamību ar alianses standartiem, tie ir reāli Ukrainai – reāli kaujas laukā un visos mūsu mijiedarbības aspektos. Mēs uzticamies viens otram, palīdzam viens otram un aizsargājam viens otru. Tā arī ir Ziemeļatlantijas alianse,” videovēstījumā sacīja Zelenskis.

“Šodien Ukraina iesniedz pieteikumi to darīt de jure. Izmantojot procedūru, kas atbildīs mūsu nozīmei visas mūsu kopienas aizsardzībā. Paātrinātā veidā. Mēs zinām, ka tas ir iespējams,” piebilda prezidents.

Viņš atgādināja, kā šogad Somija un Zviedrija sāka pievienoties aliansei bez dalības rīcības plāna.

“Tas ir godīgi. Tas ir godīgi arī pret Ukrainu. Tā ir nostiprināšana līguma līmenī tam, kas dzīvē jau ir sasniegts un kas ir mūsu vērtības,” sacīja Zeļenskis.

Zelenski arī norādīja, ka Ukraina apzinās, ka tam būs nepieciešama visu alianses dalībvalstu vienprātība.

“Tāpēc, kamēr tas notiks, mēs piedāvājam īstenot mūsu priekšlikumus par drošības garantijām Ukrainai un visai Eiropai saskaņā ar Kijivas drošības līgumu – Kijivas drošības paktu, kas ir izstrādāts un iesniegts mūsu partneriem. Drošībai nav alternatīvu. Taču mums ir vajadzīga apņēmība to garantēt,” paziņoja Zelenskis.

Volodimirs Zelenskis piektdien paziņoja, ka Ukraina ir gatava dialogam ar Krieviju, taču ar citu tās prezidentu.

“Ukraina bija un paliek līdere sarunu centienos. Tieši mūsu valsts vienmēr ir piedāvājusi Krievijai vienoties par līdzāspastāvēšanu uz vienlīdzīgiem, godīgiem, cienīgiem un godīgiem nosacījumiem. Acīmredzot ar šo Krievijas prezidentu tas nav iespējams,” videovēstījumā norādīja Zelenskis.

Valsts galva uzsvēra, ka pašreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins “nezina, kas ir cieņa un gods”.

“Mēs esam gatavi dialogam ar Krieviju, taču jau ar citu Krievijas prezidentu,”

sacīja Zelenskis.

Viņš arī norādīja, ka mieru atnesīs tikai krievu okupantu padzīšana no visas Ukrainas teritorijas.

“Mēs iesim šo ceļu,” pavēstīja Zelenskis.

Volodimirs Zelenskis piektdien arī aicināja parlamentu pieņemt likumu par visu Krievijas aktīvu nacionalizāciju Ukrainā.

“Es vēršos pie Ukrainas tautas deputātiem: nākamajā Ukrainas Augstākās radas sēdē tiks izskatīts likumprojekts par visu Krievijas aktīvu nacionalizāciju, kam vajadzētu būtiski vienkāršot šo procedūru. Es lūdzu jūs nekavējoties atbalstīt šo likumprojektu. Mēs pabeidzam Krievijas ietekmes demontāžu Ukrainā, Eiropā un pasaulē,” videovēstījumā paziņoja Zelenskis.

Pēc viņa teiktā, Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome nolēmusi piemērot sankcijas “nozīmīgām Krievijas fiziskām un juridiskām personām, kuras nav atradušas drosmi iestāties par cilvēcību un starptautiskajām tiesībām vai kuras ir kaut kādā veidā iesaistītas agresīvos soļos pret Ukrainu un demokrātisko tautu kopienu”.

Šobrīd Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir iedzinis sevi stūrī, un viņam arvien grūtāk būs panākt jebkādu vienošanos ar jebko demokrātiskajā pasaulē, aģentūrai LETA pauda Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pēc viņa domām, Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska paziņojums, ka Ukraina iesniegusi pieteikumu paātrinātai uzņemšanai NATO, ir atbilde uz tālāko eskalāciju no Krievijas puses, kas ne tikai organizē prettiesiskos referendumus, bet arī anektējusi okupētās teritorijas.

“Mēs kā NATO vienmēr veram durvis vaļā jebkurai valstij, kura vēlas iestāties, taču šo pieteikumu rūpīgi izskatījām, un nedomāju, ka šajos apstākļos tas varētu notikt uzreiz, jo ir virkne procedūru un dalībvalstu. Es pieļauju, ka varbūt arī ne visas valstis uzreiz gribētu šādu pieteikumu akceptēt, līdzīgi kā bija Somijas un Zviedrijas gadījumā. Jebkurā gadījumā pieteikumam NATO vajadzētu kalpot kā atturošam elementam pret krieviem un Putinu,” pārliecināts Pabriks.

Viņš uzsvēra, ka Krievijai un Putinam ir jāsaprot, ka ar šādu šantāžu un agresiju nevar uzvarēt ne Ukrainu, ne arī piespiest Rietumus izmantot totalitāro režīmu.

Komentējot ASV paziņojumu par “smagām” jaunām sankcijām pret Krieviju, politiķis uzskata, ka sankcijas jāskata kopā ar militāro palīdzību Ukrainai. Viņa vērtējumā, tas ilgtermiņā nozīmē to, ka Krievijas ekonomika cietīs vēl vārāk, savukārt īstermiņā – militārā palīdzība varētu vēl vairāk drupināt novājināto Krievijas armiju. Turklāt tādā veidā ukraiņiem parādās arvien vairāk iespēju straujāk atkarot tās teritorijas, kuras Krievija ir okupējusi, pārliecināts Pabriks.