“Mums ir apstiprināti skaitļi. 386 bērni – ir noskaidrots fakts, ka viņi ievietoti Krievijas ģimenēs un par viņiem ir sākta vai pabeigta adopcijas procedūra,” sacīja Lubinecs.

Viņš uzsvēra, ka šajā jautājumā ļoti svarīga nozīme ir terminoloģijai, jo ir atšķirība starp adopciju un pagaidu aizbildniecību.

Lubinecs atgādināja, ka Krievijas pilnvarotā bērnu tiesību jautājumos Marija Ļvova-Belova, tiekoties ar diktatoru Vladimiru Putinu, pati paziņoja, ka ir adoptējusi bērnu no Ukrainas. Tātad viņa pati atzinusi, ka izdarījusi noziegumu.

Pēc Starptautiskās krimināltiesas aresta ordera saņemšanas Ļvova-Belova sāka runāt, ka viņa nevis adoptējusi ukraiņu bērnu, bet paņēmusi viņu pagaidu aizsardzībā – pagaidu aizbildniecībā.

“Bērnu adopcija no valstīm, kuras atrodas starptautiska militāra konflikta stāvoklī – tā saskaņā ar starptautiskajām humānajām tiesībām tiek saukts karš – ir aizliegta. Tāpēc mums ir ļoti svarīgi šie termini, mums ir ļoti svarīgi noskaidrot tieši juridisko faktu, ka Krievijas pilsoņi adoptē ukraiņu bērnus.

Tas tas skaidri atbilst kara nozieguma genocīda pazīmēm, kas traktējams kā kara noziegums, kuru izdara Krievijas augstākā militāri politiskā vadība,” atzīmēja Lubinecs.

Komentējot 11 bērnu atgriešanos mājās, kurus krievu okupanti bija nelikumīgi turējuši uz laiku sagrābtajā Hersonas apgabala daļā, Lubinecs paziņoja, ka pie tā tika strādāts vairākus mēnešus, un pauda cerību, ka drīz būs vairāk līdzīgu pozitīvu ziņu.