Otrdien ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja vēl vienu ziņojumu, ko sagatavojusi ANO Cilvēktiesību uzraudzības misija Ukrainā. Dokuments aptver laikposmu no septembra līdz novembrim.

Kā teikts ziņojuma ievadā, tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi.

ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti.

Absolūtais vairums upuru – 93% – tika reģistrēti Ukrainas valdības kontrolētajās teritorijās, īpaši Doneckas, Harkivas un Hersonas apgabalos, teikts ziņojumā.

Ziņojumā arī teikts, ka 63 ukraiņu karagūstekņi tika nogalināti.

No desmit ANO paziņojuma presei punktiem divos tiek kritizētas Ukrainas varasiestādes. Vienā no tiem rakstīts par “gadījumiem, kad Ukrainas varas iestādes spīdzināja un slikti izturējās pret Krievijas karagūstekņiem, galvenokārt tranzītcentros ieslodzījuma sākuma posmā”.

“OHCHR izmeklē divus ticamus ziņojumus par Krievijas karagūstekņu nāvi šādos apstākļos,” teikts ziņojumā.

Citviet ziņojumā teikts par reliģijas brīvības ierobežojumiem gan okupētajās teritorijās, gan Ukrainas valdības kontrolē esošajās teritorijās.

Ukrainas tiesībsargs paziņoja, ka vairāki ANO secinājumi par Ukrainu ir kļūdaini.

Runājot par Krievijas karagūstekņu spīdzināšanas gadījumiem, viņš sacīja, ka Ukrainas iestādes jau veic izmeklēšanu.

“Tiesībsarga biroja darbinieki kopā ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem regulāri apmeklē karagūstekņu nometnes un speciālās nodaļas ieslodzījuma vietās.

Krievijas karagūstekņu apstākļi un izturēšanās pret viņiem ir saskaņā ar Ženēvas konvenciju,” sacīja Lubinecs.

“Faktiski ANO pielīdzina Ukrainas un Krievijas Federācijas pārkāpumu mērogu. Mēs visi redzam, kā ukraiņi atgriežas no Krievijas gūsta.

Viņi tika spīdzināti, mocīti, uz viņiem tika izdarīts psiholoģisks spiediens, viņiem netika sniegta pienācīga medicīniskā aprūpe.

Dažkārt viņi atgriežas mājās ar ievainojumiem, kas nav savienojami ar dzīvību,” norādīja tiesībsargs.

“Esam vairākkārt norādījuši, ka “nepienācīgas izturēšanās” problēmas atspoguļošanai būtu jāparāda Krievijas puses pastrādāto starptautisko humāno tiesību pārkāpumu apjoms, pat ja nav pilnīgas piekļuves ieslodzījuma vietām Krievijas Federācijā.

Ukraina nodrošina piekļuvi starptautiskajām organizācijām, kas var visu atspoguļot ziņojumos, savukārt Krievija to vienkārši neļauj.

Tās nav identiskas lietas! Es esmu sašutis, ka pašreizējā kontekstā gala ieteikumi Krievijai un Ukrainai ir “ievērot starptautiskās humānās tiesības”. Citiem vārdiem sakot, ANO pielīdzina pārkāpumu mērogu, kas ir nepieņemami,” pavēstīja Lubinecs.