Prokuratūra paziņoja, ka Krievija maksāja apsūdzētajam, lai viņš apgānītu piemiņas vietas, kas veltītas ukraiņu Otrā pasaules kara laikā pastrādāto slaktiņu poļu upuriem. Mērķis bija palielināt spriedzi starp abām valstīm.

Ukrainas un Polijas attiecības pēdējā laikā saasinājušās jautājumā par Ukrainas Sacelšanās armijas (UPA) varoņu titula piešķiršanu kādai Ukrainas militārajai vienībai.

Kamēr UPA Ukrainā tiek godāta par tās lomu cīņā par valsts neatkarību, Polijā tā tiek saistīta ar Volīnijas slaktiņu, kas bija poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana. Šis jautājums ir viens no nepatīkamākajiem Ukrainas-Polijas attiecībās.

Volīnijas slaktiņš jeb Volīnijas traģēdija bija UPA veiktas etniskās tīrīšanas – poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana. Volīnija pirms Otrā pasaules kara bija sadalīta starp PSRS un Poliju, bet, sākoties karam, PSRS okupēja arī poļu Volīnijas daļu. Pēc tam, kad šī teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā, 1943. gada 11. jūlijā ukraiņu nacionālistu partizānu armija UPA, kas iestājās par neatkarīgas Ukrainas izveidi, sāka organizētas Volīnijas poļu iznīcināšanas akcijas, kuru laikā, kā tiek lēsts, līdz 1945. gadam tika noslepkavoti 60 līdz 100 tūkstoši etnisko poļu. Atriebes uzbrukumos un tam sekojošā partizānu karā Volīnijā tika nogalināti arī divi līdz trīs tūkstoši ukraiņu. Vardarbībai pārsviežoties uz citiem reģioniem Polijas austrumos un dienvidos, kur toreizējais komunistiskais režīms sāka īstenot etniskās tīrīšanas, līdz 1947. gadam dzīvību zaudēja vēl aptuveni 20 000 ukraiņu.

Polijas un Ukrainas domstarpības vēl vairāk saasinājās jūnijā pēc tam, kad Polijas prezidents Karols Navrockis atņēma Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim Baltā ērgļa ordeni, kas ir Polijas augstākais valsts apbalvojums.

Paziņojot par apsūdzībām Ukrainas pilsonim, Polijas Iekšējās drošības aģentūra norādīja, ka šī lieta ir atklājusi “Krievijas izlūkdienestu darbības mehānismu, kas, kūdot uz konfliktiem starp poļu un ukraiņu tautām, īsteno savas intereses”.

Saskaņā ar Polijas varasiestāžu sniegto informāciju 18 gadus vecais Ukrainas pilsonis izdarījis 47 likumpārkāpumus laika posmā no 2024. gada novembra līdz 2025. gada augustam. Papildus iespējamajai piemiņas vietu apgānīšanai viņam tika izvirzīta apsūdzība par sabotāžas uzbrukuma gatavošanu, izmantojot dronu. Prokurori norādīja, ka aizdomās turētais plānoja 2025. gada 15. augustā Varšavā notiekošās militārās parādes laikā palaist dronu virs automašīnas, kurā atradās Polijas prezidents. Viņš tika aizturēts pirms parādes sākuma.

Pierādījumi liecina, ka aizdomās turētais tika savervēts internetā un saņēma atlīdzību kriptovalūtā, atklāja Polijas prokuratūra.

Jūnija beigās Iekšējās drošības aģentūra paziņoja, ka ir atklājusi Krievijas finansētu shēmu, kuras mērķis bija ietekmēt Ukrainas bēgļu kopienu Polijā, lai izraisītu protestus šīs kopienas vidū un saasinātu spriedzi sabiedrībā.