Dokumenta sadaļā par sarunu principiem īpaši norādīts, ka nepieciešams pilnīgs un beznosacījumu pamiers gaisā, uz sauszemes un jūrā vismaz 30 dienas. Pamiera ievērošanu uzraudzītu ASV, piedaloties trešajām valstīm.

Tekstā minēta Ukrainas atteikšanās būt neitrālai valstij un paredzēta iespēja Ukrainai iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Ukraina arī nav gatava piekrist ierobežojumiem attiecībā uz savas armijas lielumu un tās izvietošanu, kā arī ārvalstu karaspēka klātbūtni valsts teritorijā.

Dokumentā teikts, ka starptautiskā sabiedrība neatzīs Krievijas okupētās Ukrainas teritorijas par Ukrainas daļu un ka teritoriālos jautājumus var apspriest tikai pilnīgas uguns pārtraukšanas apstākļos.

Kijiva pieļauj, ka dažas Krievijai noteiktās sankcijas varētu pakāpeniski atcelt, taču paredzot mehānismu, kā vajadzības gadījumā sankcijas atjaunot. Iesaldētie Krievijas valsts aktīvi jāizmanto Ukrainas atjaunošanai vai tiem jāpaliek iesaldētiem, līdz tiek izmaksātas reparācijas, uzsvērts dokumentā.

Tajā arī teikts, ka abām pusēm jāapmainās visiem karagūstekņi un Ukrainā jāatgriežas uz Krieviju deportētajiem bērniem.

Krievija savu memorandu ar priekšlikumiem ir solījusi iesniegt Ukrainai sarunās pirmdien Stambulā. Mediji vēsta, ka Maskava gatavojas kārtējo reizi izvirzīt Kijivai nepieņemamos priekšlikumus par Ukrainas atteikšanos no iestāšanas NATO un neitralitāti, kā arī Krievijas tiesību atzīšanu uz Krimu un Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.

Paredzēts, ka Ukrainas un Krievijas delegāciju tikšanās Stambulā sāksies plkst.13 pēc vietējā laika, kas vienāds ar Latvijas laiku.

Tāpat kā iepriekšējās sarunās maija vidū, Ukrainas sarunu delegāciju vadīs aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, bet Krievijas delegāciju – diktatora Vladimira Putina palīgs Vladimirs Medinskis.