Ziņojums tika publiskots Starptautiskajā dienā nesodāmības izbeigšanai par noziegumiem pret žurnālistiem, kura tiek atzīmēta kopš 2014.gada.

UNESCO ir pārbaudījusi 162 žurnālistu slepkavības 2022. un 2023.gadā. Vairāk nekā puse no tām notikušas bruņotu konfliktu skartās valstīs. Lielākā daļa mediju darbinieku miruši savā mītnes valstī.

Tie žurnālisti, kas miruši bruņotu konfliktu neskartās valstīs, ir nogalināti saistībā ar savu darbu, atspoguļojot organizēto noziedzību vai korupciju vai ziņojot par protestiem.

Reizi divos gados publicētajā ziņojumā ir analizēts žurnālistu drošības stāvoklis pasaulē. Tajā teikts, ka 162 pārbaudītās slepkavības ir par 38% vairāk nekā 2020. un 2021.gadā, kad UNESCO reģistrēja 117 žurnālistu slepkavību gadījumus. Žurnālistu slepkavību skaits 2022.-2023.gadā arī ir lielākais kopš 2016.-2017.gada.

2022.gadā visvairāk žurnālistu – 19 – tika nogalināti Meksikā, bet 2023.gadā lielākais žurnālistu slepkavību skaits – 24 – tika reģistrēts palestīniešu teritorijās.

Saskaņā ar jauno ziņojumu reģioni, kuros nogalināti visvairāk žurnālistu, ir Latīņamerika, Karību jūras reģions un arābu zemes.

Ziņojumā arī konstatēts, ka vairumā gadījumu par šīm slepkavībām neviens nav saukts pie atbildības. UNESCO ziņoja, ka globālais nesodāmības līmenis par žurnālistu slepkavībām 2024.gadā ir 85%, kas ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar 89% 2018.gadā un 95% 2012.gadā.

“Šie noziegumi nedrīkst un nevar palikt nesodīti. Tomēr tā noticis gandrīz 85% no šiem gadījumiem,” paziņoja UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē.

“Šajā starptautiskajā dienā atcerēsimies, cik svarīga ir [žurnālistu] drošība, neatkarība un aizsardzība viņu misijas izpildē, kura ir tik nozīmīga mieram un sociālajam progresam,” sacīja Azulē.