Vēlēšanās Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, kurš pie varas atrodas jau 16 gadus, un viņa vadīto partiju “Fidesz” gaida līdz šim nepieredzēta konkurence no opozīcijas līdera Pētera Maģara vadītās Cieņas un brīvības partijas (“Tisza”).

Sabiedriskās domas aptaujās “Tisza” apsteidz “Fidesz”. Daudzi ungāri ir neapmierināti ar ekonomikas stagnāciju, sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un skandāliem, kas iedragājuši ticību valdībai, un šī neapmierinātība atspoguļojas arī aptaujās.

Priekšvēlēšanu kampaņa Ungārijā jau ir sākusies, un Maģars apbraukā valsti, lai tiktos ar vēlētājiem, bet Orbāns devies ārvalstu vizītēs uz Vašingtonu un Maskavu.

Ungārijas premjerministrs uztur labas attiecības ar Krieviju un Ķīnu, kā arī ASV prezidentu Donaldu Trampu, bet iesaistījies konfliktos ar Briseli, kas bažījas par likuma varas ievērošanu Ungārijā Orbāna vadībā. 62 gadus vecais Orbāns, kurš atgriezās pie varas 2010. gadā un vēlas palikt premjerministra amatā uz piekto termiņu pēc kārtas, sevi pasniedz kā drošu izvēli, apvainojot Eiropas Savienību (ES) Ukrainas kara paildzināšanā, sniedzot atbalstu Kijivai.

Pēdējos mēnešos Orbāns arī īstenojis vairākus atbalsta pasākumus, kas paredzēti pirmreizējiem mājokļu pircējiem, māmiņām ar vismaz diviem bērniem un pensionāriem.

44 gadus vecais Maģars, kurš pēc izglītības ir jurists un strādājis diplomātiskajā dienestā, savukārt sola mainīt sistēmu, apkarot korupciju, uzlabot sabiedriskos pakalpojumus un atbrīvot miljardiem eiro lielus līdzekļus, kurus ES ir iesaldējusi, bažījoties par tiesiskumu Ungārijā.

Orbānu, kurš ir “neliberālās” demokrātijas aizstāvis, atbalsta citi Eiropas labējo un galēji labējo partiju līderi, tostarp Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kuri pagājušās nedēļas nogalē nosūtīja iepriekš ierakstītus atbalsta vēstījumus valdošās partijas kongresam.

Valdošā koalīcija, ko veido Orbāna pārstāvētā nacionālkonservatīvā partija “Fidesz” un tās koalīcijas partneri, kristīgie demokrāti (KDNP), pēdējās četrās vēlēšanās ir ieguvusi divu trešdaļu vairākumu, ļaujot Orbānam virzīt parlamentā svarīgus likumprojektus un izmaiņas konstitūcijā.

Lai gan Maģara popularitāte ir strauji pieaugusi, neraugoties uz intensīvām nomelnošanas kampaņām, analītiķu vērtējumā vēl ir pāragri prognozēt, kurš uzvarēs vēlēšanās.

“Kopš pagājušā pavasara neatkarīgās aptaujas liecina par stabilu divciparu pārsvaru “Tisza”, kas aptaujās joprojām ir ap 50%, bet “Fidesz” – ap 35%,” aģentūrai AFP norādīja ideju laboratorijas “Iranytu Institute” analītiķis Sabolčs Peks.

Maģars piedāvā prorietumniecisku ārpolitiku, apgalvojot, ka viņš centīsies panākt, lai Ungārija kļūtu par uzticamu NATO sabiedroto un ES dalībvalsti, vienlaikus viņš ir kritizējis Ķīnu un Krieviju.

Orbāns ir kļuvis par Kijivas niknāko kritizētāju Eiropas Savienībā, atsakoties sūtīt militāro palīdzību un kavējot Ukrainas centienus kļūt par ES dalībvalsti.

Jaunākās aptaujas liecina, ka bez “Fidesz”, KDNP un “Tisza” lielākās izredzes iekļūt parlamentā ir galēji labējai partijai “Mūsu dzimtene”, bet kreisās un citas partijas aptaujās pašreiz turas zem piecu procentu sliekšņa.