Arī Slovākija paziņojusi, ka apstrīdēs šo lēmumu ES Tiesā.

Sījārto norādīja, ka, janvārī pieņemot lēmumu par Krievijas dabasgāzes importa aizliegumu, prettiesiski ticis ignorēts Ungārijas un Slovākijas viedoklis.

Kā ziņots, aizliegums tika izstrādāts tā, lai to apstiprinātu ar kvalificētu dalībvalstu vairākumu, ļaujot pārvarēt Ungārijas un Slovākijas pretestību, kas joprojām ir ļoti atkarīgas no Krievijas energoresursu importa un vēlas saglabāt ciešas saites ar Maskavu.

Patiesībā tas bija lēmums par sankcijām, kam nepieciešama dalībvalstu vienprātība, nevis lēmums par tirdzniecību, kam pietiek ar kvalificētu vairākumu, uzsvēra Sījārto.

Viņš piebilda, ka saskaņā ar ES līgumiem katrai dalībvalstij ir nepārprotamas tiesības pašai izraudzīties savus energoresursu avotus un piegādātājus. Turklāt enerģētikas solidaritātes princips pieprasa visu dalībvalstu energoresursu piegādes drošību.

Ungārijas gadījumā ES lēmums nepārprotami pārkāpj šo principu, jo bez Krievijas piegādēm pieejamas vienīgi dārgākas un mazāk uzticamas alternatīvas, apgalvo ministrs.

ES dalībvalstu vairākuma atbalstītais aizliegums paredz, ka Krievijas dabasgāzes imports jāpārtrauc līdz 2027. gada beigām.