Pēc 18.sankciju paketes pieņemšanas ES ierobežojumiem kopumā pakļautas vairāk nekā 2600 fiziskās un juridiskās personas, taču sankcijas ar vienbalsīgu bloka dalībvalstu lēmumu jāpagarina ik pa sešiem mēnešiem.

Parasti lēmums par sankciju pagarināšanu tiek pieņemts attiecīgi marta vidū un septembra vidū.

Sankcijām pakļauto personu sarakstā cita starpā iekļauts arī pats Krievijas diktators Vladimirs Putins un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kā arī daudzi oligarhi, kas iedzīvojušies no Kremļa uzsāktā kara pret Ukrainu.

Jau ilgāku laiku Ungārija, bet pēdējā laikā arī Slovākija, izmantojot savas veto tiesības, cenšas panākt atsevišķu personu svītrošanu no “melnā saraksta”.

Gan Budapešta, gan Bratislava joprojām uztur tuvas attiecības ar Maskavu, piebalsojot Putina režīmam tā apgalvojumos, ka sankcijas kaitējot vairāk pašai ES nekā Krievijai.

Martā, pateicoties Ungārijas pūliņiem, no sankciju saraksta tika izslēgts krievu uzņēmējs Vjačeslavs Kantors, Krievijas sporta ministrs Mihails Degtjarovs un oligarha Ališera Usmanova māsa Gulbahora Ismailova.

Savukārt pērn no saraksta tika svītrots informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Yandex” dibinātājs Arkādijs Voložs, Krievijas korporācijas “Sistema” bijušais viceprezidents Sergejs Mndojancs un Slovākijas pilsonis, Putinu atbalstošā motociklistu bandas “Nakts vilki” Eiropas nodaļas prezidents Jozefs Hambāleks, kā arī krievu algotņu bandas “Vagner” vadoņa Jevgēņija Prigožina māte Violeta Prigožina.

Kā stāsta vairāki anonīmi ES diplomāti, šobrīd Slovākija pieprasa atcelt pašam Umanovam un uzņēmējam Mihailam Frīdmanam piemērotās sankcijas. Savukārt Ungārija izdara spiedienu, lai no “melnā saraksta” svītrotu oligarhus Dmitriju Mazepinu, Pjotru Avenu, Musu Bažajevu un Albertu Avdoljanu.

Izņemot Avdiljanu, kas ES sankcijām tika pakļauts tikai februārī, pārējos krievu oligarhus Budapešta vai Bratislava centās svītrot no “melnā saraksta” jau iepriekš.

Pārējās dalībvalstis kā alternatīvu risinājumu piedāvā no sankciju saraksta izslēgt vienu vai divus vārdus, kuru lietās pamatojums ir “vājš” un pret kuriem vērstās sankcijas tāpat, domājams, nāktos atcelt, ja tās tiktu apstrīdētas tiesā.

Turklāt izskanējis priekšlikums par sankciju pagarināšanu lemt ik pa 12 mēnešiem, nevis ik pa sešiem, kā tas ir šobrīd.

Gan Budapešta, gan Brisele sākotnējās sarunās zemākā līmenī šo priekšlikumu jau noraidījušas, taču debates par to turpināsies šodien.

Lai gan šodien nekāda vienošanās nav sagaidāma, tuvojoties galīgajam sankciju pagarināšanas termiņam – 15.septembrim, domājams, ka nākamnedēļ tiks panākts kāds kompromiss.