Grozījumi paredz, ka pašreizējā prezidenta pilnvaru termiņš beigsies nekavējoties. Parlaments ievēlēs jaunu prezidentu, kura amata termiņš būs maksimāli pieci gadi vai līdz brīdim, kad stāsies spēkā jauna konstitūcija.

Grozījumi tika pieņemti ar 139 balsīm par un sešām pret. Deputāti no Orbāna labēji populistsikās partijas “Fidesz” balsojumu boikotēja.

Šujoku par prezidentu ievēlēja parlaments 2024. gadā ar “Fidesz” atbalstu. Tagadējais premjerministrs Pēters Maģars, kas nāca pie varas maijā pēc uzvaras vēlēšanās, ir izteicies, ka uzskata Šujoku par neleģitīmu marioneti un ir aicinājis viņu atkāpties.

“Ar šo mēs esam (..) pabeiguši Orbāna režīma konstitucionālo reformu,” teica Maģars pēc grozījumu pieņemšanas.

Šujokam “tagad ir piecas dienas, lai vai nu atkāptos noteiktajā termiņā, vai parakstītu šos grozījumus,” teica Maģars. “Citas iespējas nav,” viņš uzsvēra.

Ja Šujoks atteiksies parakstīt grozījumus, var sākties konstitucionālā krīze.

Tā kā Maģara centriski labējai partijai “Tisa” parlamentā ir divu trešdaļu vairākums, konstitūcijas grozīšanai nebija vajadzīgs opozīcijas atbalsts.

Pēc Maģara teiktā, ja prezidents piecu dienu laikā neparakstīs grozījumus, “Tisa” parlamentā ierosinās impīčmenta procedūru.

Lai gan Ungārijas prezidentam galvenokārt ir reprezentatīvas pilnvaras, Šujoks var noteikt veto likumiem vai nosūtīt tos izvērtēšanai Konstitucionālajā tiesā, taču nevar bloķēt konstitūcijas grozījumus.

Grozījumi arī nosaka 12 gadu jeb trīs pilnvaru termiņu ierobežojumu likumdevējiem, kas neļautu vairākiem ievērojamiem opozīcijas politiķiem atkal kandidēt parlamenta vēlēšanās.

Jau ziņots, ka jūnijā Ungārijas parlaments pieņēma konstitūcijas grozījumu, kas liedz premjerministram būt amatā vairāk nekā divus četru gadu termiņus, tādējādi bloķējot iespējamo Orbāna atgriešanos valdības vadītāja amatā.

Maģars ir solījis, ka tiks izstrādāta un pieņemta jauna valsts konstitūcija.