Balsojums par nākamo Eirogrupas prezidentu notiks Eirogrupas sanāksmē Briselē 7. jūlijā.

Ja neviens no kandidātiem neiegūs vairāk nekā pusi jeb vismaz 11 no 20 balsīm, tajā pašā dienā notiks vēl viens balsojums, kurā jāizvēlas starp diviem pirmajā kārtā visvairāk balsu saņēmušajiem kandidātiem.

Eirogrupas prezidents vada eirozonas finanšu ministru sanāksmes, veido grupas darba kārtību un pārstāv eirozonu tādos starptautiskos formātos kā G7 un G20.

Jau vēstīts, ka izdevums “Politico” aprīlī rakstīja, ka 50 gadus vecais Donohou varētu saglabāt Eirogrupas prezidenta amatu, kurā viņš ir kopš 2020. gada.

Kāds ES diplomāts “Politico” sacīja, ka Donohou “nav daudzu mīlēts, taču neviens viņu neienīst”.

Savukārt kādas valdības amatpersona, kas piedalījusies iepriekšējās Eirogrupas prezidenta vēlēšanās, sacīja, ka ģeogrāfijai ir lielāka nozīme nekā politikai.

Gaidāms, ka par 64 gadus veco pieredzējušo Lietuvas sociāldemokrātu politiķi Šadžu, kurš finanšu ministra amatā bija arī 2007.-2008. un 2012.-2016. gadā, varētu balsot Krievijas pierobežas valstis, kas strauji palielina aizsardzības tēriņus, piemēram, Latvija un Igaunija, rakstīja “Politico”.

Savukārt 44 gadus vecais Kuerpo ir strādājis dažādās starptautiskās finanšu organizācijās, piemēram, Pasaules Bankā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā un Starptautiskajā Valūtas fondā.

Viņu varētu atbalstīt Eiropas dienvidu valstis, piemēram, Portugāle un Francija, kas mudina uz plašākiem vispārējiem tēriņiem, norādīja “Politico”.

Tikmēr 50 gadus vecā Donohou priekšrocība varētu būt saikne ar centriski labējo Eiropas Tautas partiju.

Gan Kuerpo, gan Šadžus ir saistīti ar Eiropas Sociālistu partiju, kas pēdējos gados zaudējusi politisko ietekmi Briselē.