Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Eduards Rozenbergs, kurš uzsver, ka krāpnieki, izmantojot īsziņas, bieži vien uzdodas par citām personām vai komersantiem. 

Viņš norāda, ka šādu īsziņu piegādes liegums nav ne tehnoloģiski, ne administratīvi vienkāršs risinājums, un šīs iniciatīvas tūlītējais mērķis ir ar Saeimas starpniecību iesaistītās puses “apsēdināt pie viena galda”, jo likumdošanas izmaiņas noteikti ir nepieciešamas.

Rozenbergs aicina veikt grozījumus Elektronisko sakaru likumā, ietverot prasības mobilo sakaru operatoriem līdzīgā izpildījumā, kā tas jau esot izdarīts Lietuvā. Tehniski tas nozīmētu, ka operatoriem ir jānodrošina iespēja norādīt nosūtāmo īsziņu identifikatorus, kas ļauj identificēt faktisko sūtītāju, kā arī citus raksturlielumus, par kuriem panākta vienošanās ar operatoru.

Pēc tam, kad nosūtītājs vai īsziņas agregators ir norādījuši un saskaņojuši identifikatorus ar operatoru, operatori uz citu operatoru publiskajiem mobilo sakaru tīkliem nosūtītu tikai tādas īsziņas, kas atbilst saskaņotajiem identifikatoriem. Operatoriem būtu jāievēro un savstarpēji jāapmainās ar saskaņotām identifikācijas pazīmēm. Operatoriem būtu nekavējoties jāpārtrauc īsziņu pārsūtīšanu, tiklīdz tie saņem informāciju par krāpšanu saistībā ar īsziņu nosūtīšanu.

Ar šādu vai diskusijas gaitā precizētu risinājumu tiks izskaustas krāpnieciskās īsziņas, uzskata iniciatīvas autors.