Šis rādītājs (10%) ir augstāks nekā Nīderlandē (5,6%), Zviedrijā vai Čehijā, taču zemāks par ES vidējo rādītāju (12,9%), norādīja birojs. Visaugstākais šīs jauniešu proporcijas līmenis ir Rumānijā – 22,8%.

Liels to jauniešu īpatsvars, kas nemācās, neapmeklē apmācību kursus un nestrādā, rada daudzus sociālos riskus, piemēram, bezdarbu, zemu līdzdalību sabiedrības dzīvē, noziedzības pieaugumu vai politisko neapmierinātību.

Vācijā NEET indekss (nav nodarbināti, nemācās un neapmeklē apmācības) pēdējos gados pieaudzis, pretēji Eiropas tendencēm. 2022. gadā tas bija 8,8%.

Pašlaik šī problēma biežāk skar jaunas sievietes (10,5%) nekā jaunus vīriešus (9,6%).

Atšķirībā no Eiropas tendencēm Vācijas lauku apgabalos šīs grupas jauniešu īpatsvars ir mazāks (7,9%) nekā lielākajās pilsētās (10,6%).

2024. gada valsts izglītības ziņojumā teikts, ka aptuveni ceturtā daļa no šiem jauniešiem meklē darbu.

Aptuveni 10% norādīja, ka drīz sāks studijas, apmācības vai darbu.

Tomēr teju divas trešdaļas atzina, ka nespēj strādāt, bieži kā iemeslus minot aprūpes pienākumus un veselības problēmas.