Vācija gatava nodrošināt NATO kuģus un dronus, lai kompensētu ASV samazinājumus
Vācija piedāvājusi nodrošināt NATO karakuģus, iznīcinātājus un bezpilota ieroču sistēmas, lai aizstātu līdz šim ASV nodrošinātos resursus, trešdien uzzinājusi ziņu aģentūra DPA.
LETA
ASV nesen nolēma samazināt militāros resursus, ko tā nodrošina tā sauktajam NATO spēku modelim.
Tas paredz nodrošināt 32 dalībvalstu spēku pieejamību miera, krīzes vai kara laikā.
Tajā ir noteikti militārie resursi, uz kuriem komandieri var paļauties jebkura konflikta pirmajos sešos mēnešos.
Trampa administrācija ir paziņojusi arī par plāniem izvest tūkstošiem karavīru no Vācijas, bet konkrētus termiņus nav nosaukusi.
Vācija paudusi gatavību nodrošināt pa vienai “F125” tipa fregatei gan alianses Ziemeļrietumu kopīgajai operāciju zonai, kuras štābs atrodas Norfolkā, gan Dienvidaustrumu kopīgajai operāciju zonai, kuras štābs atrodas Neapolē.
Dienvidaustrumu kopīgajai operāciju zonai tiktu nodrošināta piekļuve arī pretgaisa aizsardzības sistēmai “Iris-T”.
Saskaņā ar Vācijas bruņoto spēku sniegto informāciju “F125” ir moderns karakuģis, kura uzdevumu lokā ietilpst jūras uzraudzība, kā arī embargo izpilde un operācijas pret pirātismu.
Vācija arī nodrošinātu Dienvidaustrumu kopīgajai operāciju zonai divas jūras patruļlidmašīnas “P-8 Poseidon”, kas aprīkotas ar radaru, akustiskajām sistēmām un augstas izšķirtspējas optiku un spēj cīnīties pret zemūdenēm.
Turklāt alianses ziemeļrietumos tiks izvietoti vēl astoņi iznīcinātāji “Eurofighter”.
Vācija arī darītu pieejamu korveti “K130”, ko izmanto jūras uzraudzībai piekrastes tuvumā, kā arī piecus bezpilota lidaparātus “Heron TP” un divus ASV ražotus kaujas dronus “MQ-9B”.
Bundesvērs janvārī pasūtīja astoņus kaujas bezpilota lidaparātus no ASV ražotāja “General Atomics”, galvenokārt jūras operācijām, un pirmā partija, kā paredzams, tiks piegādāta 2028. gadā.