Šādi secinājumi izdarīti no Konstitucionālā aizsardzības biroja (BfV). Tajos secināts, ka 61% adrešu, kurās uzturējušies labējie ekstrēmisti, atrodas Tīringenē, Saksijā, Saksijā-Anhaltē, Brandenburgā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā un Berlīnē. Šīs zemes, izņemot Rietumberlīni, savulaik atradās tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas sastāvā.

BfV ziņojumos minēto adrešu skaits 2022.gadā gandrīz divkāršojās, sasniedzot 136, norāda Saksija-Anhaltes Iekšlietu ministrija.

Šīs federālās zemes 2020.gadā noslēdza vienošanos par sadarbību drošības jomā, paredzot apmaiņu ar informāciju. Tiek sagatavotas brošūras, kurās atspoguļota situācija, kā arī sniegti ieteikumi pašvaldībām un īpašumu saimniekiem par to, kā novērst galēji labējo grupējumu mēģinājumus iegādāties īpašumus.

Visās 16 Vācijas federālajās zemēs ir savs Konstitūcijas aizsardzības birojs, kas darbojas saskaņoti ar federālo BfV. Šīs iestādes uzrauga ekstrēmistu organizācijas un personas.