Tas ir par aptuveni 350 000 vairāk nekā 2022. gadā. Šis pieaugums daļēji skaidrojams ar to, ka Vācijā pieaudzis augstāko izglītību ieguvušu cilvēku skaits.

2025. gadā Vācijā aptuveni 21,04 miljoniem cilvēku bija universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas vai profesionālās akadēmijas grāds, salīdzinot ar 19,41 miljonu 2022. gadā.

Šie skaitļi liecina, ka pieaudzis augsti kvalificētu cilvēku skaits, bet ne visiem izdevies iegūt labi apmaksātu darbu.

Federālās Nodarbinātības aģentūras dati liecina, ka bezdarba līmenis cilvēku vidū ar akadēmisko izglītību 2025. gadā pieauga līdz 3,3%, salīdzinot ar 2,2% 2022. gadā.

Tomēr nabadzības risks joprojām ir ievērojami augstāks to cilvēku vidū, kam ir zemāks izglītības līmenis.

No 14,34 miljoniem cilvēku ar zemu izglītības līmeni gandrīz 4,14 miljoni 2025. gadā bija pakļauti nabadzības riskam, norāda statistikas pārvalde.

Arī cilvēki ar vidēju kvalifikācijas līmeni saskaras ar lielāku nabadzības risku nekā augstskolu absolventi.

Saskaņā ar oficiālo definīciju Vācijā par nabadzības riskam pakļautu tiek uzskatīts ikviens, kas pelna mazāk nekā 60% no vidējiem ienākumiem. Šī robeža 2025. gadā vienai personai bija 1446 eiro mēnesī.

BSW dibinātāja Zāra Vāgenknehta nabadzības riska pieaugumu starp augsti izglītotiem cilvēkiem raksturoja kā valdības ekonomiskās politikas neveiksmi.

“Lejupslīde un nabadzība tagad skar visus izglītības līmeņus,” viņa norādīja, aicinot politikas veidotājus atdzīvināt ekonomiku un nodrošināt sociālo mobilitāti.