Apsūdzētais Serhijs Kuznecovs no 14. oktobra stāsies Hamburgas Augstākās reģionālās tiesas priekšā, un tiesas prāva, visticamāk, ilgs līdz februārim.

2022. gada septembra beigās gāzesvadus “Nord Stream” sabojāja vairāki sprādzieni.

“Nord Stream 1” iepriekš tika izmantots, lai piegādātu Vācijai Krievijas gāzi, bet sprādziena brīdī gāzes piegāde jau bija apturēta saistībā ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

Savukārt “Nord Stream 2” vēl nebija nodots ekspluatācijā, ko arī aizkavēja Krievijas agresija pret Ukrainu.

Vācijas izmeklētāji uzskata, ka uzbrukumu pasūtīja kāda Ukrainas valsts iestāde ar mērķi ierobežot Krievijas ieņēmumus no energoresursu eksporta, ko tā izmanto kara finansēšanai.

Tiesa norādīja, ka pastāv pietiekamas aizdomas, ka “apsūdzētais bija līdzdalībnieks kara noziegumā, izmantojot aizliegtas kara metodes, uzbrūkot civilajiem objektiem, izraisot sprādzienu, iznīcinot būves un traucējot komunālo pakalpojumu sniegšanu”.

Vācijas prokuratūra apgalvo, ka Kuznecovs izmantoja viltotus personu apliecinošus dokumentus, lai noīrētu jahtu, ar kuru no Vācijas pilsētas Rostokas devās īstenot sabotāžu.

Sabiedriskā raidorganizācija ARD ziņoja, ka ir identificēti septiņi aizdomās turamie, no kuriem viens kopš tā laika ir gājis bojā, cīnoties pret Krieviju.

Kuznecovs tika aizturēts 2025. gada augustā, atrodoties atvaļinājumā Itālijā, un vēlāk izdots Vācijai.

Viņa iespējamais līdzdalībnieks Ukrainas pilsonis Volodimirs Žuravļovs pagājušajā mēnesī tika aizturēts Horvātijā, kur viņš strādāja pie Holivudas filmas, kas veltīta uzbrukumam “Nord Stream”.

Ukraina noliedz, ka būtu organizējusi šo sabotāžu, taču nav slēpusi gandarījumu par to, uzskatot par leģitīmu jebkuru uzbrukumu, kas vājina Kremļa spēju finansēt karu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka viņa valdība neko nezināja par plāniem uzspridzināt cauruļvadus.