Liela daļa šo līdzekļu tiks piešķirta Tehniskā atbalsta aģentūrai (THW), kas reaģē uz katastrofām un veic humānās palīdzības darbu.

Eiropas lielākā ekonomika un galvenā Ukrainas atbalstītāja ir palielinājusi savus aizsardzības izdevumus ar mērķi atturēt Krieviju.

Plānotās jaunās investīcijas, kas pārsniegs parasto civilās aizsardzības budžetu, tiks tērētas par papildus 1000 specializētām automašīnām un THW ēku nostiprināšanu, sacīja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs.

Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss atzinīgi novērtēja šo plānu un sacīja, ka Vācija pēdējos 30 gadus nav tērējusi pietiekami daudz par civilo aizsardzību.

Vācija ir vainojusi Maskavu, ka tā organizējusi daudzus sabotāžas, spiegošanas un neatļautas dronu ielaušanās incidentus. Krievija ir vairākkārt noliegusi savu atbildību un noraidījusi šīs apsūdzības.

Civilās aizsardzības pastiprināšanas plānu ir paredzēts trešdien apspriest valdībā.

Laikraksts “Bild”, kas pirmais ziņojis par šo plānu, vēstīja, ka Iekšlietu ministrija plāno izveidot nacionālo publisko katastrofu patvertņu reģistru, kurā būtu ietverti bunkuri, tuneļi un izturīgas pazemes autostāvvietas. Tās tiks uzskaitītas Vācijas publisko brīdinājumu lietotnē NINA.

Iekšlietu ministrijā tiks izveidota jauna Civilās aizsardzības pavēlniecība, lai koordinētu darbības ar Vācijas armiju uzbrukuma gadījumā.

“Mēs pastiprinām mūsu centienus civilajā aizsardzībā,” laikrakstam “Bild” pavēstīja iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints, kurš arī solīja “stingru nostāju pret hibrīddraudiem”.