“Mēs runājam par strauju spiegošanas un hibrīdpasākumu pieaugumu. Pieeja ir kļuvusi masveidīgāka un agresīvāka,” uzsvēra Rozenberga. “Viņi darbojas ar metodēm, kas pazīstamas kopš Aukstā kara, un paplašina savu instrumentu klāstu.

Tās ietver mēģinājumus izspiegot Vācijas militāros objektus un infrastruktūru, apgādes līniju sabotāžu, dezinformāciju, kiberuzbrukumus un dronu lidojumus.

Konstatēto gadījumu skaits gada laikā ir gandrīz divkāršojies. Krievijas aģenti turpina iekļūt Vācijā caur trešām valstīm.

“Viņi cenšas izveidot attiecības vai uzticības pamatu. Pastāv arī risks, ka par mērķiem kļūs cilvēki ar krievu saknēm, etniskie vācieši, kas atgriezušies no Krievijas, vai cilvēki, kam ir saikne ar Krievijas Federāciju,” sacīja Rozenberga.

Pēc viņas teiktā, īpašs apdraudējums var rasties, kad Vācijas militārpersonas vai personas ar dubulto pilsonību dodas atvaļinājumā uz Krieviju un sabiedroto valstīm – tur viņi var tikt piespiesti sadarboties.