“Viss, ko varu teikt, ir tas, ka joprojām esmu šokā par Ungārijas rīcību,” Berlīnē sacīja Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls, piebilstot, ka Budapeštas lēmums uzlikt veto sankcijām ir Ungārijas brīvības cīņas nodevība.

Beļģijas ārlietu ministrs Maksims Prevo brīdināja, ka “Ungārijai jāsaprot”, ka citām ES valstīm “pacietība ļoti ātri izsīkst”.

ES cenšas panākt vienprātību jaunu sankciju noteikšanai Krievijai, kas pirms četriem gadiem sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu.

Taču Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ir kavējis gan sankcijas, gan arī 90 miljardu eiro ES aizdevumu Ukrainai, pieprasot, lai Kijiva vispirms atsāk svarīgā naftas cauruļvada darbību.

Naftas cauruļvads “Družba”, pa kuru Krievijas nafta tiek transportēta caur Ukrainu uz Slovākiju un Ungāriju, tika sabojāts Krievijas triecienu rezultātā janvāra beigās.

ES sankcijas ir jāapstiprina vienprātīgi, bet Orbāna lēmums vienpersoniski bloķēt šo pasākumu kopumu ir izraisījis pārējo bloka valstu sašutumu.

Vādefūls norādīja, ka Orbāns pats iepriekš piekritis ES atbalstītajam aizdevumam Ukrainai.

“Ungārija nevar izskaidrot šo nekonsekvenci,” atzina Vādefūls, piebilstot, ka aizdevuma darījumam “nav nekādas saistības ar bojāto cauruļvadu, kas, protams, ir jāremontē”.

Prevo, runājot vizītes gaitā Berlīnē, mudināja Ungāriju “mainīt kursu”.

Beļģijas ministrs izteica pieņēmumu, ka, Ungārijā tuvojoties parlamenta vēlēšanām, Orbāns mēģina padarīt ES palīdzību Ukrainai par priekšvēlēšanu kampaņas tematu.

“Bet iet tik tālu, lai uzdrīkstētos turēt par ķīlnieku Ukrainas un tās tautas likteni un vajadzības kara laikā – tā, manuprāt, ir sarkanās līnijas pārkāpšana,” norādīja Prevo.