Šis piemineklis Šverīnē tika novietots 1985. gadā, atzīmējot pilsētas 825. gadadienu. Soanss tika izraudzīts kā tēlnieks no Šverīnes sadraudzības pilsētas Tallinas, kas tolaik vēl atradās padomju okupācijā, savukārt Austrumvācijā valdīja komunistu režīms.

Šverīnes pašvaldības deputāts Arnts Millers no Zaļo partijas, kurš ir viens no plāna pretinieku līderiem, par skandālu nodēvēja to, ka vairāk nekā 35 gadus pēc Vācijas atkalapvienošanās un Igaunijas neatkarības atjaunošanas valsts institūcijas plāno noteikt aizsardzību Ļeņina piemineklim.

“Iestāde šo soli pamato tā, ka piemineklis ir pārvērties no varas simbola par vēsturisku piemiņas vietu. Es uzskatu, ka šāda interpretācija ir bīstama. Tā mazina Ļeņina kā diktatora un tās totalitārās sistēmas ideoloģiskā autora nozīmi, kas prasīja miljoniem cilvēku dzīvību, arī Baltijas valstīs,” laikrakstam “Postimees” norādīja Millers.

Viņš pauda, ka, lai gan Igaunija pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā sistemātiski nojauca visus pieminekļus Ļeņinam, Šverīne tagad, gluži pretēji, riskē atgriezties pie vēsturiskās neskaidrības. “Daudziem cilvēkiem Austrumeiropā, īpaši tautām, kas cieta padomju varas laikā, Ļeņina pieminekļa saglabāšana Vācijā būtu ļoti simboliska. Tas jo īpaši attiecas uz to, ka daudzi Vācijas Demokrātiskās Republikas tirānijas upuri, no kuriem daži tika turēti padomju cietumos, jau gadiem ilgi pieprasa pieminekļa demontāžu,” piebilda Šverīnes domnieks.

Viņš arī aicināja visus igauņus, kuri iebilst pret komunistisko pieminekļu saglabāšanu, rakstīt Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajai valdībai un Šverīnes pilsētas domei.

Soanss jau 2008. gadā “Postimees” ir teicis, ka paša veidoto Ļeņina pieminekli augstu nevērtē un, viņaprāt, to bez liekiem jautājumiem vajadzētu demontēt.

Viņš stāstīja, ka sākotnēji pieminekļa tēma nebija Ļeņins, bet gan 1917. gada Dekrēts par zemi, kas praktiski atcēla privātīpašumu uz zemi. Tēlnieks bija ierosinājis pieminekli ar arkliem, taču Šverīnes toreizējā pašvaldība vēlējās Ļeņinu.