Runājot par Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Vādefuls norādīja, ka “viņš atkārtoti un pareizi atsaucas uz mūsu centieniem panākt Eiropas suverenitāti”, taču “ikvienam, kas par to runā, ir attiecīgi jārīkojas savā valstī”.

Lai gan NATO dalībvalstis pagājušā gada jūnijā apņēmās līdz 2035. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Vādefuls uzskata, ka līdz šim nav panākts pietiekams progress.

“Diemžēl arī Francijas Republikas centieni līdz šim nav bijuši pietiekami, lai to sasniegtu,” norādīja Vācijas ārlietu ministrs. “Arī Francijai ir jādara tas pats, ko mēs šeit darām ar sarežģītām diskusijām,” viņš piebilda.

Vācija pagājušajā gadā lielāko daļu aizsardzības izdevumu atbrīvoja no konstitūcijā nostiprinātajiem parāda ierobežojumiem, un pašreizējos budžetos paredzēts, ka Berlīne no 2025. līdz 2029. gadam aizsardzībai tērēs vairāk nekā 500 miljardus eiro.

Francijai, kas ir pakļauta finansiālam spiedienam, ir mazāk manevrēšanas iespēju. Tai ir trešais lielākais parāda slogs Eiropas Savienībā attiecībā pret IKP, un tas gandrīz divreiz pārsniedz ES līgumos noteikto 60% maksimālo robežu.